Lai gan Rīgas domes vadība noliedz finanšu saspīlējumu gada nogalē un runas par iespējamu finanšu krahu sauc tikai par opozīcijas ilggadēju tradīciju, dome kavē vairākus maksājumus, liecina žurnāla «Ir» rīcībā esošā informācija.
Laikraksts: Rīgas pašvaldība kavē vairākus maksājumus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Žurnāls vēsta, ka dome mēdzot iekavēt rēķinu apmaksu. Piemēram, kādas dzīvokļu ēkas Grīziņkalnā apsaimniekotājs divus pēdējos mēnešus par novembri un decembri no pašvaldības nav saņēmis maksājumus par izsolei nododamu dzīvokli, lai gan iepriekš ticis maksāts regulāri. Kāds Rīgas domes deputāts, kurš savu vārdu afišēt nevēlas, žurnālam apgalvojis, ka Rīgas administrācijas nodaļām tagad esot jāsūta savi rēķinu apmaksas pieprasījumi saskaņot ar Finanšu departamentu, kas
atkarībā no summām ļaujot dienā apmaksāt vienu vai divus no pieprasījumiem.
Žurnāls atradis pierādījumus arī ilgstošākām maksājumu problēmām
Neapskaužamā situācijā esot nonākuši iedzīvotāji Valdemāra ielā 40, jo viens dzīvoklis šajā namā pieder pašvaldībai un par to uzkrātā pāris tūkstošu eiro parāda dēļ visi mājas iedzīvotāji var palikt bez ūdens. «Tagad «Rīgas ūdens» draud atslēgt ūdeni visai mājai pašas Rīgas sataisīta parāda dēļ,» apstiprina apsaimniekotāja «Latio namsaimnieks» valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs. Mājas iedzīvotāji vēstulē lūguši Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) atrisināt šo situāciju.
Vērtējot Rīgas domes īstenoto finanšu politiku, Finanšu ministrija ir skarba. «Turpinot šādu politiku, pastāv risks, ka nākotnē Rīgas domes darbības
var negatīvi ietekmēt kopējo vispārējās valdības sektora budžeta bilanci,»
brīdina Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības departamenta direktore Inta Komisare. Proti, ja Rīgas pašvaldības uzņēmumi pēdējos gados vairs neatšķiras no budžeta iestādēm, tad šo lielo kapitālsabiedrību saistības un riski ir jāņem vērā, rēķinot visām valsts funkcijām pieejamos līdzekļus. Piemēram, «Rīgas satiksme» faktiski ir kļuvusi par tādu pašu budžeta uzturētu iestādi kā skolas vai bērnudārzi, tikai piedevām vēl aizņēmusies milzīgas naudas summas, un šo parādu procenti vairo kopējos tēriņus.
Janvāra nauda jau decembrī
Žurnāls arī vēsta, ka galvaspilsētā gadiem iesakņojusies tradīcija decembra pēdējās darba dienās noslēgt gadu, izmaksājot darbiniekiem visu mēneša naudu - algu, piemaksas, pabalstus -, pat ja oficiāli tā būtu jāpārskaita janvārī. Taču decembrī līdz darbinieku ausīm nonākusi ziņa, ka finanšu sarežģījumu dēļ šī nauda pirms svētkiem netiks izmaksāta.
«Bija tāds nemiers, atceros. Man sūdzējās jau decembra sākumā, arī viens otrs nodaļas vadītājs bija neapmierināts,» žurnālam stāsta iepriekšminētais Rīgas domes deputāts. To pašu apstiprina kāds vadošs darbinieks no pilsētas pārvaldes aparāta. Cilvēku satraukumu mēģināts mazināt ar solījumu, ka piemaksas par aizvietošanu vai virsstundām izmaksās, bet algu - janvārī. «Negribēja maksāt, jo finanses nebija tādas...
Uz decembra sākumu bija jūtams, ka nevarēs izmaksāt algu,» saka domnieks.
Žurnālā gan nav skaidri minēts, vai algas, piemaksas un pabalsti pērnā gada nogalē izmaksāti kā citus gadus - decembrī, vai, kā apgalvo žurnālā intervētās personas.
Rakstā žurnāls arī atskatās uz laiku, kad Rīgas mēra krēslā sēdās Ušakovs, norādot, ka tad viņš no iepriekšējās vadības
saņēma «biezu pilsētas maku» - uzkrājumi pārsniedza 120 miljonus eiro.
Pēc sešiem gadiem, proti, šā gada nogalē, paredzamais budžeta uzkrājums prognozēts vairs tikai 15 miljoni eiro, jo, tāpat kā iepriekšējos, arī 2015.gadu dome plāno noslēgt ar budžeta deficītu. Šogad budžeta deficīts plānots 55 miljonu eiro apmērā.
«Lai piesegtu šo finanšu caurumu, kas turpina irt, dome cenšas izlīdzēties ar dažāda izmēra ielāpiem - pārdod pilsētas īpašumus, ceļ tarifus un izmēģina jaunus paņēmienus nodokļu ienākumu vairošanai. Ušakovs ar kolēģiem strādā ciešā sazobē - mēram ir drošs vairākums domē (35 no 60 deputātiem) un lēmumi koalīcijā lielākoties tiek pieņemti vienbalsīgi, opozīcijā esošajai «Nacionālajai apvienībai» un «Vienotībai» atliek tikai komentētāju loma,» raksta «Ir».
Kas ir «melnie caurumi»?
Galvenie Rīgas budžeta «melnie caurumi», ko apliecina arī Finanšu ministrijā, esot
saimniekošana domes kapitālsabiedrībās - «Rīgas satiksmē», «Rīgas ūdenī», «Rīgas namu pārvaldniekā».
Piemēram, «Rīgas satiksmes» aizņēmumu apjoms 2013.gada nogalē sasniedzis gandrīz 200 miljonus eiro, procentu maksājumos ik gadu nepieciešami vairāk nekā seši miljoni eiro, tāpēc Finanšu ministrija atgādina par viena uzņēmuma radītajiem riskiem visai budžeta sistēmai kopumā un ir norūpējusies par uzņēmuma finanšu caurskatāmību.
[R]