Matīss uzaicina Somiju iesaistīties «Rail Baltica» kā akcionāru

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens / LETA

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) uzaicinājis Somiju aktīvi iesaistīties Eiropas platuma sliežu «Rail Baltica» projekta īstenošanā, kā arī tā kopuzņēmuma darbībā, ņemot vērā projekta nozīmīgumu visam Ziemeļu-Baltijas reģionam, informēja Satiksmes ministrijā.

Aicinājums izteikts šodien, Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa oficiālās vizītes Somijā laikā Matīsam tiekoties ar Somijas transporta ministri Paulu Risikko.

Somija tiek aicināta iesaistīties «Rail Baltica» kopuzņēmumā kā akcionārs, ko arī paredz kopuzņēmuma akcionāru līguma nosacījumi, paziņoja Matīss.

Abi kolēģi pārrunāja Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē aktuālos jautājumus transporta jomā, kā arī Matīss informēja par «Rail Baltica» realizācijas gaitu. Ministrs uzsvēra, ka projekta realizācija visās trijās Baltijas valstīs norit ļoti aktīvos tempos. Tāpat ministri pārrunāja Latvijas prezidentūras aktuālos Eiropas transporta jautājumus. Matīss uzsvēra, ka īpašs Latvijas prezidentūras uzdevums būs Eiropas dzelzceļa tīkla stiprināšana.

Ņemot vērā abu valstu ģeopolitiskās priekšrocības, Latvijas un Somijas transporta ministri apmainījās ar pieredzi transporta sadarbībā ar Krieviju tādās jomās kā pasažieru un kravu pārvadājumi. Tāpat tika pārrunāta Krievijas ekonomikas lejupslīdes ietekme uz abu valstu transporta un loģistikas nozari.

Transporta delegācija Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa vadībā savukārt viesojās Somijas dzelzceļā un tikās ar tā vadītāju Mikaelu Aro.

Kā ziņots, «Rail Baltica» projekts paredz jaunas 1435 milimetrus jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu