Pērnā gada decembra otrajā pusē un šā gada janvāra sākumā strauji sarukuši uzņēmēju ienākumi no tūrisma jomas, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.
Naudiņš: janvārī strauji sarukuši uzņēmēju ienākumi no tūrisma
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Kopumā vērtējot visu 2014.gadu, ieņēmumu sadaļa uzņēmējiem ir nedaudz samazinājusies. Tas ir tiem uzņēmējiem, kas ir pie mums vērsušies. Tūristu skaits ir pieaudzis, bet ieņēmumi no tūrisma ir samazinājušies. Runājot par janvāra pirmo pusi - tie ir samazinājušies uz pusi,» uzsvēra Naudiņš, piebilstot, ka lielākos zaudējumus radījusi tieši Krievijas tūristu segmenta kritums.
Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta pārstāvis Jānis Volberts norādīja, ka Latvijai pērnais gads tūrisma sfērā ir bijis ļoti veiksmīgs. «Pirmie divi ceturkšņi pērn tūrisma nozarē ir bijuši ārkārtīgi pozitīvi, jāsaka pārspīlētā nozīmē - ka tas ir bijis visu laiku Latvijas vēsturē labākais tūrisma pieaugums,» pauda Volberts.
Viņš norādīja, ka pēc Eiropas Tūrisma komisijas datiem, Latvija pērn ieņēma otro vietu Eiropā pēc ārvalstu viesu skaita pieauguma otrajā un trešajā ceturksnī.
Vienlaikus Volberts pastāstīja, ka apkalpoto cilvēku skaits Latvijas tūrisma mītnēs pērn audzis par 11,9%, salīdzinot ar 2013.gadu. Tai skaitā pērn deviņos mēnešos Latvijā uzņemti vairāk nekā viens miljons tūristu, kas ir par 15% vairāk nekā 2013.gada deviņos mēnešos, kā arī tūristu vidējais uzturēšanās ilgums audzis no 2,1 līdz 2,4 dienām.
Volberts gan atzīmēja, ka decembrī apkalpoto cilvēku skaits strauji sarucis. «Kopumā Eiropas Tūrisma komisija paredz strauju Krievijas tūristu skaita kritumu arī 2015.gadā, ja nemainīsies situācija Ukrainā,» sacīja Volberts, piebilstot, ka pērn gadā kopumā Krievijas tūristu skaits sarucis par 6%.
Tāpat viņš atzīmē, ka neskatoties uz Krievijas segmenta kritumu, no lielās kaimiņvalsts joprojām nāk vislielākais apkalpoto viesu skaits viesnīcās un citās tūrisma mītnēs, lai gan, salīdzinot ar 2013.gadu, pērn Krievija bija vienīgā valsts, kurai apkalpoto tūristu skaits samazinājies, kamēr citām valstīm palielinājies.
Runājot par viesnīcu noslogojumu pa mēnešiem, Volberts atzīmēja, ka viesnīcu noslogojums pērn bija no 30% līdz 69%. Visaugstākais viesnīcu noslogojums bija jūnijā - Latvijā - 68,6%, bet Rīgā - 78,9%.
Tostarp Volberts uzsvēra, ka nākotnē sasniedzamie tūrisma politikas mērķi ir ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaita pieaugums, vidējās noslodzes palielināšanās izmitināšanas mītnēs ārpus noslogotās vasaras sezonas, kā arī vairākdienu ceļotāju kopējo izdevumu pieaugums.
Kā galvenos stratēģiskā tūrisma veidus Volberts minēja darījumu jeb pasākumu tūrismu, veselības tūrismu, dabas tūrismu un kultūras tūrismu un radošās industrijas.
Tāpat Volberts piebilda, ka EM šogad novirzīs 20 miljonus eiro Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) mārketinga aktivitātēm un atbalstīs darījuma tūrisma veicināšanu.
TAVA tūrisma produktu attīstības vecākā speciāliste Inese Šīrava norādīja, ka TAVA šogad plāno izvērst mārketinga aktivitātes Rietumeiropā. «Jāsaka, ka līdz šim TAVA savas lielākās mārketinga aktivitātes īstenoja lielākajos Austrumu tirgos - Krievijā, Vācijā, Somijā, Zviedrijā un Lietuvā, un Igaunijā. Šogad un arī pērnā gada otrajā pusē, redzot, kas notiek Krievijas tirgū un arī to ņemot vērā, mēs darām visu, lai tirgus paplašinātu, arī Rietumeiropas tirgus sāksim aptvert,» klāstīja Šīrava.
Tostarp viņa norādīja, ka Rīga kā kultūras galvaspilsēta ir atstājusi ietekmi uz tūrismu Latvijā, tamdēļ TAVA turpinās attīstīt kultūras tūrismu. «Ņemot vērā, ka par šo kultūras tūrismu bija ļoti liela interese, kā arī «Rīga 2014» radīja ļoti lielu interesi tūristu vidū, un šī interese joprojām pastāv, mēs arī šogad turpināsim kultūras posma kampaņu. Pirmajā pusgadā plānota reklāmas kampaņa astoņās valstīs interneta vidē un ar šīs kampaņas palīdzību mēs turpināsim veicināt kultūras tūrisma iespējas Latvijā,» sacīja TAVA tūrisma produktu attīstības vecākā speciāliste.
Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes locekle Vita Jermoloviča norādīja, ka bez jaunu tirgu apgūšanas, RTAB turpinās pastiprināti izvērst tūrisma aktivitātes arī Krievijā. «Aizvadītais gads ir bijis ļoti labs, bet šajā momentā ir svarīgi saprast, ko mēs darīsim tālāk. Protams, ka ir svarīgi paplašināt tirgus, bet ļoti svarīgi ir arī strādāt uz prioritārajām valstīm un Krievija mums paliks prioritārā valsts. Mums negribas to nocirst un ar to vairs nestrādāt, jo šis tirgus ir ļoti liels un pavisam savādāks nekā Eiropas valstu tirgus,» klāstīja Jemoloviča, piebilstot, ka šā gada finansējums RTAB ir 2,6 miljonu eiro apmērā.
Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas «Alta» valdes priekšsēdētāja Kitija Gitendorfa uzsvēra, ka Latvijā ir jāatrisina tūrisma nesezonas problēma, kā arī jāveicina pasākumu tūrisms, tostarp jāizmanto tūristu piesaistei jau esošie resursi. «Ja mēs paskatāmies uz tām «pērlēm», kas mums mētājas pie kājām... bet mēs nevaram viņas pacelt. (..) Mums visi dabas resursi ir, viss tur [Jūrmalā] ir, un mēs netiekam ar to galā,» uzsvēra Gitendorfa.
Savukārt deputāts Dainis Liepiņš bija kritisks un norādīja, ka Latvijā tūrisma nozare būtu jālikvidē. «Teikšu godīgi, EM, jums būtu jālikvidē tūrisma nozare. Jums nav ne plāna, ne ideju, ne realizācijas. Nekādas naudas nebūs ne 2015.gadā,ne 2016.gadā, ne arī 2018.gadā, jo jūs vienkārši nezināt, ar ko jūs nodarbojieties,» pauda Liepiņš.
Tāpat viņš uzsvēra, ka pilnīgā novārtā ir atstāts tūrisms reģionos. «Tūrisms nav Rīga un Jūrmala! Par visām aktivitātēm, ko jūs [TAVA] esat izdarījuši, ir ļoti laimīgs tikai kāds veikals un pāris viesnīcas! (..) Bet reģionos no TAVAS pienesums ir tuvu nullei,» sacīja Liepiņš, piebilstot, ka Latvijā nav izstrādāta vienota un ilgstspējīga tūrisma stratēģija nākamajiem gadiem.
Jau vēstīts, ka līdz ar straujo Krievijas rubļa vērtības kritumu Latvijā pēdējos mēnešus būtiski sarucis krievu tūristu skaits, kas līdz šim veidoja lielu daļu no ienākošā tūrisma.