«Swedbank» samazina Latvijas šī gada IKP kāpuma prognozi līdz 1,9%

Vēl pērnruden «Swedbank» analītiķi lēsa, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsme šogad būs 2,6%.

«Swedbank» vecākā ekonomiste Lija Strašuna skaidroja, ka

Latvijas tautsaimniecības izaugsmes prognoze samazināta galvenokārt Krievijas krīzes situācijas dēļ.

Samazinātas arī inflācijas prognozes. Vidējā inflācija šogad Latvijā tiek prognozēta pusprocenta apmērā.

Lēnākas izaugsmes un mazākas inflācijas dēļ Latvijas valsts budžeta ieņēmumi būs mazāki par plānoto, un

budžeta deficīts šogad varētu būt 1,5% no IKP, nevis plānotais 1%,

prognozēja Strašuna. «Swedbank» aprēķini rāda, ka starpība starp šogad plānotajiem un reāli iespējamiem valsts budžeta ieņēmumiem varētu būt 147 miljoni eiro. Šo summu varētu atrast, mēģinot paaugstināt ieņēmumus, piemēram, uz ēnu ekonomikas rēķina, samazinot izdevumus vai arī palielinot budžeta deficītu. Politiķiem būs jāizlemj, kā tikt galā ar šo iztrūkumu valsts budžetā, sacīja ekonomiste. Tomēr daudz iespēju samazināt valsts izdevumus nav, tāpēc, visdrīzāk, valsts centīsies paaugstināt ieņēmumus, mazinot ēnu ekonomiku, un, visticamāk, valsts budžeta deficīts būs lielāks, nekā pašlaik to plāno valdība.

«Swedbank» galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks pauda viedokli, ka

uz ēnu ekonomikas mazināšanas rēķina ir iespējams atrast 147 miljonus eiro.

Latvijā un Igaunijā nodokļu likmes ir līdzīgas, taču Igaunija ar šādām likmēm iekasē nodokļos 33% no IKP, kamēr Latvija - 28%. Vienlaikus ekonomists atzina, ka ēnu ekonomikas mazināšana var kādā brīdī būt sāpīga tiem, kas līdz šim dzīvojuši pelēkajā zonā, bet kam jāsāk maksāt nodokļi. Tomēr, «ja sāp zobs, var dzert zāles, cik ilgi grib, bet kādā brīdī tomēr būs jāiet pie zobārsta,» salīdzināja Kazāks.

«Swedbank» analītiķi prognozē, ka šogad samazināsies Latvijas eksports uz Krieviju, un kritums būs mērāms divciparu skaitļos. Tomēr šo kritumu iespējams kompensēt, kāpinot eksportu uz citām valstīm.

Tirdzniecības saites ar Krieviju mazināsies, un Latvijas eksports kļūs diversificētāks un noturīgāks pret satricinājumiem,

domā bankas eksperti. Kopējais Latvijas eksports turpinās kāpt, neskatoties uz divciparu skaitļos mērāmo eksporta kritumu uz Krieviju. Uzlabojumus varētu dot arī «Liepājas metalurga» darba atsākšana.

«Swedbank» prognozes rāda, ka šogad nodarbinātība, visdrīzāk, nekāps, bet drīzāk kritīs.

Jaunu darba vietu radīšana nīkuļos, bet algas turpinās augt.

Papildu ieguvums patērētājiem būs no minimālās algas paaugstināšanas un nodokļu mazināšanas. Vidējā bruto alga šogad Latvijā varētu kāpt par 5% un nākamgad - par 5,5%.

Patērētājiem labvēlīga ir naftas cena samazināšanās, jo mazāk būs jātērē transportam un maksājumiem par mājokli, piemēram, jūlijā pārskatot gāzes tarifu, visticamāk, būs padsmit procentu kritums, prognozēja Strašuna. Samazināsies arī maksājumi par siltumu.

Kazāks atzina, ka

«normālā valstī» naftas cenu kritumam būtu jānoved pie lētākām transporta biļetēm, bet mūsu valstī ir novērojamu dažādi paradoksi.

Jau ziņots, ka «Rīgas satiksme» nolēmusi paaugstināt maksu par braukšanu galvaspilsētas sabiedriskajā transportā.

Savukārt pasaules ekonomikā ir gan labas, gan sliktas ziņas. Labās ziņas ir augoša ASV ekonomika un tas, ka šogad Eiropā gaidāma spēcīgāka izaugsme nekā pērn.

Eiropas centrālā banka (ECB) ir sākusi īstenot krietni aktīvāku monetāro politiku, tādējādi būs lielāks atbalsts patēriņam, kā arī būs vājāks eiro, kas ir svarīgi eksportētājiem, sevišķi tiem, kuru tirdzniecības partneri ir ārpus eirozonas. Arī naftas cena ir ļoti samazinājusies, kas Latvijai kā energoresursu importētājai ir labi, jo, samazinot tēriņus šajā pozīcijā, paliks vairāk naudas citiem izdevumiem, skaidroja Kazāks.

Sliktās ziņas savukārt ir Krievijas tautsaimniecība, kur recesija būs lielāka par iepriekš prognozēto. Krievijas ekonomika varētu samazināties par 6% šogad un par 2-2,5% nākamgad. Recesija lielā mērā saistīta ar naftas cenu samazināšanos, kas «līdzi pavilcis» arī rubli. Krievijā tiek prognozēta ļoti augsta inflācija, tādējādi samazināsies patēriņš. Kopumā patērētāju situāciju Krievijā Kazāks raksturoja ar vārdiem «būs puņķi un asaras».