Pagājušajā gadā darbspējas vecumu pārsniegušo demogrāfiskā slodze Latvijā palielinājusies par 8%, turklāt tiek prognozēts, ka šis rādītājs turpinās strauji palielināties, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pasūtītā pētījuma rezultāti, kuru veicis apgāds «Jāņa sēta».
Darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju demogrāfiskās slodzes rādītājus mēra, aprēķinot 62 gadus un vecāku iedzīvotāju skaitu uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem.
Pazemināta slodze - līdz 325 cilvēkiem - ir vērojama Pierīgas novados, Burtnieku un Naukšēnu novadā, savukārt paaugstināti rādītāji - no Rīgas tālāk esošajos novados, kur ir relatīvi lielāks pensionāru īpatsvars, skaidrots pētījumā.
Rīgā slodzes rādītājs ir virs Latvijas vidējiem rādītājiem -
galvaspilsētā ir 363 cilvēki vecumā virs 62 gadiem uz 1000 darbspējas vecuma cilvēkiem.
Darba spējīgo īpatsvars samazinās par 0,5% gadā
Latvijā kopumā šis rādītājs ir 363. Vidējais darbspējas vecuma (no 15 līdz 62 gadiem) iedzīvotāju īpatsvars 2014.gada sākumā Latvijā bija nepilni 63%. Pēdējo trīs gadu laikā šis īpatsvars samazinājies par aptuveni pusprocentu gadā. Tomēr ir sagaidāms, ka samazināšanās turpināsies par spīti tam, ka tiek paaugstināts vecuma pensijas slieksnis.
Ja līdz 2030.gadam darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju īpatsvars pieaugs 1,33 reizes, tad slodze uz darbspējīgajiem pieaugs 1,5 reizes, norādīts pētījumā.
Savukārt darbspēju nesasniegušo iedzīvotāju skaits pagājušā gada sākumā bija 294 384 vai 14,7% no iedzīvotāju kopskaita. Atbilstoši prognozēm 14% līdz 15% robežās īpatsvars saglabāsies līdz pat 2030.gadam. Vislielākais bērnu īpatsvars bija Pierīgas novados - virs 17% un Kurzemes reģiona novados - no 15% līdz 16%.
Vismazākais bērnu īpatsvars bija Dienvidlatgales novados - zem 13%, kā arī Rīgā.
