Jelgavas novada dome vakar apvienoto komiteju sēdē izskatīja lēmumprojektu par akceptu SIA «East-West Finances» nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidei Kalnciema pagastā. Daži agrāk prostestējušie iedzīvotāji atsaukuši savus parakstus protesta vēstulē.
Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone informēja, ka vakar Jelgavas novada domes apvienoto komiteju sēdē ar 12 balsu atbalstu, trīs balsīm «pret», diviem atturoties, atbalstošs lēmumprojekts tiek virzīts uz domes sēdi 28.janvārī.
Plānots, ka, ņemot vērā ne tikai sabiedrības, bet arī pašu deputātu debates, domes sēdē piedalīsies gan uzņēmuma vadītājs, ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) sagatavotāji, gan IVN atzinuma sniedzēja - Valsts vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) - pārstāvis, skaidroja Kaņepone.
Šā gada 7.janvārī Jelgavas novada dome saņēma SIA «East-West Finances» iesniegumu un papildinošo dokumentāciju, kas ir par pamatu Jelgavas novada domei izskatīt un sniegt akceptu uzņēmējdarbības iespējamībai atbilstoši veiktajiem projektiem un izstrādātajam ietekmes uz vidi novērtējumam. Tādējādi Jelgavas novada domes lēmums saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir pēdējais posms, kas nepieciešams uzņēmējdarbības sākšanai atbilstoši saskaņotajai dokumentācijai, informēja pašvaldības pārstāve.
Viņa skaidroja, ka domes lēmumprojekts ietver gan dokumentētas atsauces uz visām darbībām, kas veiktas uzņēmuma potenciālās darbības skaidrojumam un izvērtējumam, gan arī paša uzņēmuma iestrādātos tehnoloģiskā procesa drošības uzlabojumus laika posmā no pirmā ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādes posma līdz šim brīdim.
Paziņojums par paredzēto uzņēmuma darbību un ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana notika 2012.gada 14.augustā Kalnciema pagasta pārvaldē.
Pēc sabiedriskās apspriešanas SIA «Estonian, Latvian&Lithuanian Environment», ievērojot sabiedrības argumentus un priekšlikumus, 2014.gada jūlijā sagatavoja aktualizēto ziņojumu, ko atkārtoti aktualizēja 2014.gada novembrī. VPVB šā gada 5.janvāra atzinums par iesniegto IVN ziņojumu, kas ir šī lēmuma neatņemama sastāvdaļa, Jelgavas novada pašvaldībā saņemts 10.janvārī.
Pašvaldībā secināts, ka atbilstoši IVN ziņojumā ietvertajam novērtējumam un secinājumiem pie tehnoloģiski pareizi īstenota ražošanas procesa paredzētās darbības ietekme uz vidi, tostarp arī ietekme uz ūdens (virszemes un pazemes) kvalitāti, nav sagaidāma būtiska, jo ir apzināti gan iespējamie ietekmes aspekti (tostarp emisiju avoti), gan noteikti pasākumi un tehniskie paņēmieni iekārtu (tostarp elektrolīta neitralizācijas un notekūdeņu uztveršanas un uzkrāšanas iekārtu) izolēšanai, mērķtiecīgai emisiju (noplūdes gadījumā) savākšanai, visu iespējami piesārņotu ūdeņu savākšanai un atgriešanai ražošanas ciklā.
Pašvaldība konstatēja, ka, neskatoties uz projekta realizētāja un kompetento institūciju sniegtajiem skaidrojumiem, ietekmes uz vidi novērtējuma procesā iesaistītās
sabiedrības, kā arī institūciju un blakus esošo pašvaldību pārstāvju viedoklis par paredzēto darbību nav viennozīmīgs,
informēja Kaņepone.
2014.gada laikā Jelgavas novada pašvaldība ir izvērtējusi dažādus iesniegtos dokumentus, kuros publiski pausta nostāja un arī bažas saistībā ar šādas specifiskas uzņēmējdarbības ienākšanu novada administratīvajā teritorijā: gan Kalnciema iedzīvotāju kolektīvi iesniegumi, biedrības «Vides aizsardzības klubs», kā arī Olaines novada un Jūrmalas pilsētas pašvaldību vēstules.
Apkopojot minēto dokumentu saturu, kā arī laikrakstos un plašsaziņas līdzekļos izskanējušos viedokļus, konstatējams, ka lielākās iedzīvotāju un juridisko personu bažas ir hipotētiski pastāvošo risku pieļaujamība saistībā ar vides un iedzīvotāju drošību, skaidroja pašvaldības pārstāve.
Pašvaldības rīcībā esošā informācija nesniedz apstiprinājumu 2014.gada 24.augusta iesniegumā paustajam, ka 99% Kalnciema iedzīvotāju ir pret rūpnīcas būvniecību, jo Kalnciema teritorijā ir ap 1950 iedzīvotāju, savukārt iesniegumu par iecerētā projekta neatbalstīšanu parakstījušas 758 personas, no kurām 91 persona nav Kalnciema vai Jelgavas novada iedzīvotāji, nav pilngadīgas vai ir mirušas, informēja Kaņepone.
Neatkarīgi no diskutētajiem jautājumiem, ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā novērtētajiem aspektiem un ietekmju pārvaldības pasākumiem, ko plānots nodrošināt,
daļa sabiedrības saglabā savu piesardzīgo attieksmi, neuzticas IVN rezultātiem un lūdz Jelgavas novada pašvaldību nepieļaut paredzētās darbības akceptu.
Kā liecina paredzētās darbības sākotnējās sabiedriskās apspriešanas un ziņojuma apspriešanas sanāksmju protokoli, plašsaziņas līdzekļos izskanējušie viedokļi, kā arī apspriešanu laikā saņemtie iesniegumi un komentāri, iedzīvotājus un sabiedrības pārstāvjus galvenokārt uztrauc iespējamā vides kvalitātes pasliktināšanās ar piesārņojumu, jo nolietoti svina akumulatori ir klasificējami kā bīstamie atkritumi, klāstīja pašvaldības pārstāve.
Taču, ņemot vērā IVN, tai skaitā tajā ietvertos projekta realizētāja iesniegtos papildinājumus, skaidrojumus un uzlabojumus, secināms, ka iebildumi pret minētās ražotnes būvniecību tiek balstīti uz pieņēmumu, ka projekta realizētājs pienācīgā kārtā nepildīs vai nebūs spējīgs pildīt VPVB, Valsts vides dienesta, pašvaldības un citu kompetento institūciju uzliktos pienākumus saistībā ar drošības pasākumu ievērošanu, secināts pašvaldībā.
Kompetentās institūcijas projekta realizētājam ir noteikušas būtiskus ierobežojumus, tostarp nosacījumu, ka paredzētā darbība nav pieļaujama ar citiem tehnoloģiskajiem risinājumiem kā vien IVN novērtētie. Pašvaldībai nav objektīva iemesla un informācijas, kas apliecinātu uzņēmuma nespēju nodrošināt noteiktās prasības.
Līdz ar iespējamu uzņēmējdarbības sākšanu tiktu nodrošināta dīkstāvē esošu ēku apsaimniekošana, papildināts Jelgavas novada budžets un radītas jaunas darbavietas kopskaitā aptuveni 40 novada iedzīvotājiem. Šāds nodarbināto skaits potenciāli var radīt apstākļus apkārtējās infrastruktūras attīstībai. Bez tam tiktu rasts risinājums atkritumu otrreizējai izmantošanai, kas ir būtiski kopējās ekoloģijas prasību nodrošināšanai vides aizsardzības jomā visai sabiedrībai un Latvijas ekosistēmai kopumā, pauda Kaņepone.
Saskaņā ar Jelgavas novada teritorijas plānojumu 2011.-2023.gadam
paredzamās rūpnīcas darbības vieta atrodas ražošanas objektu apbūves teritorijā,
kur viens no atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem ir rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu apbūve.
Kalnciema ražošanas objektu apbūves teritorijā, darbības vietas tuvumā atrodas vairāki uzņēmumi - SIA «WWL Houses» ražotne, kas nodarbojas ar koka būvkonstrukciju ražošanu, SIA «ABEED Baltic», kas darbojas kokapstrādes jomā, SIA «Spectre Latvia», kas nodarbojas ar apģērbu rūpniecisko ražošanu. Kalnciema ražošanas objektu apbūve ietilpst ciema teritorijā un tā robežojas ar Jelgavas ielu, kas ir vietējās nozīmes autoceļa V1065 Tušķi-Kalnciems turpinājums.
SIA «East-West Finances» valdes loceklis Jurijs Harlamovs informēja, ka
projektā plānots ieguldīt 7 līdz 9 miljonus eiro vai vairāk,
tai skaitā vairāk nekā pusi šīs naudas tērējot ekoloģiskai drošībai, tostarp gaisa un ūdens attīrīšanai.
Viņš precizēja, ka rūpnīcā plānots nodarbināt tieši 42 darbiniekus.
Uzņēmuma vadītājs informēja, ka daži iedzīvotāji, kas agrāk bija parakstījušies pret rūpnīcas izveidi, vēlāk savus parakstus atsaukuši.
Uzņēmums arī organizēja iedzīvotājiem braucienu uz Poliju, lai redzētu, kā šādas rūpnīcas strādā Polijā,
ko vairāki aktīvisti un interesenti izmantoja.
Iedzīvotāju biedrības «Attīstība Kalnciemā» pārstāvis Valentīns Toleiķis apstiprināja, ka arī viņš bija devies ekskursijā uz šāda tipa pārstrādes rūpnīcām Polijā. Viņš komentēja, ka vairāki iedzīvotāji viņam teikuši, ka daži vēlāk pārdomājuši un atsaukuši protesta parakstus.
Toleiķis sākotnēji bijis skeptisks par šādas ražotnes ieceri, taču, iepazinies ar rūpnīcas projektu, uzklausījis investoru skaidrojumus un iepazīstoties ar nolietoto akumulatoru pārstrādes rūpnīcām Polijā, savu viedokli mainījis.
«Es gan nebiju starp tiem, kas parakstījās pret, gluži pretēji -
aicināju šo projektu atbalstīt, jo vēlos redzēt attīstību Kalnciemā.
Es zinu daudzus cilvēkus Kalnciemā, kuri domā tāpat kā es, bet negrib paust savu viedokli publiski,» pauda Toleiķis.
Toleiķis pauda aizdomas, ka savā ziņā protesti viņam šķituši kā daļa no Jelgavas novada domes deputātes Irinas Dolgovas politiskajām aktivitātēm saistībā vēlēšanos iekļūt Saeimā no «Saskaņas» saraksta.
Harlamovs skaidroja, ka iedzīvotāji, kas atsaukuši parakstus, nosūtījuši attiecīgu vēstuli, kura ir arī uzņēmuma rīcībā.
«Mūsu atsaukums nebūt nenozīmē arī aklu piekrišanu.
Mēs vērīgi sekosim, lai akumulatoru pārstrādes rūpnīca ievērotu visus standartus, lai informācija par rūpnīcā notiekošo būtu visiem brīvi pieejama,» teikts vēstulē, zem kuras parakstījušies tie Kalnciema iedzīvotāji, kuri nolēmuši mainīt savu viedokli.
Larisa Ivanova, kura sākotnēji bija viena no aktīvākajām protestējām, savu viedokli mainīja pēc rūpnīcas investoru organizētā brauciena uz Poliju. «Es redzēju, kā šāda rūpnīcas strādā Polijā, un, ja arī Latvijā šī rūpnīca darbosies tāpat, tad uztraukumam nav pamata. Taču mums jābūt drošiem par to, ka uzņēmēji Kalnciemā patiesi izdarīs to, kas ieplānots uz papīra, un būs tāpat kā Polijā,» pauda Ivanova.
«Es iedrošinu arī citus Kalnciemā pārskatīt savu viedokli. Es zinu, ka tas nav viegli. Tā ir liela atbildība atbalstīt šādu projektu, jo jābūt drošam, ka viss notiks tā, kā iecerēts. Un vēl arī jāpārvar protestējošo iedzīvotāju naidīgums, jo, piemēram, mani jau tagad daudzi paziņas uzskata par nodevēju vai uzpirktu,» skaidroja Kalnciema iedzīvotāja.
«Es brīnos par to, ka daudzi aktīvākie protestētāji atteicās braukt līdzi uz Poliju. Tad sanāk, ka
viņus interesē nevis lietas būtība, bet protests kā dzīves pozīcija,»
pauda Ivanova.
SIA «East-West Finances» valdes loceklis atzina, ka
investoru pirmie soļi attiecību veidošanā ar Kalnciema iedzīvotājiem bija neveiksmīgi.
«Pārāk formāli mēs pievērsāmies publiskai apspriešanai. Tā vietā mēs vairāk koncentrējāmies uz atļaujām, standartiem, prasībām, investīcijām, biznesa plāniem. Iedzīvotāju informēšanu sākām novēloti. Daudziem jau bija radies negatīvs priekšstats,» pauda Harlamovs.
SIA «East-West Finances» paredzētā darbība ir nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas, kurā plānots pārstrādāt nolietotus svina akumulatorus. Plānotais pārstrādes apjoms - līdz 15 000 tonnu nolietotu svina akumulatoru gadā un līdz 8700 tonnām saražota svina un svina sakausējumu gadā.
Plānotā akumulatoru pārstrāde ietver elektrolīta atdalīšanu, savākšanu un tā neitralizāciju, akumulatoru smalcināšanu un sadalīšanu, svina reducēšanu jeb kausēšanu un svina rafinēšanu. Ražošanu paredzēts nodrošināt 260 dienas gadā.
