Vācija piektdien noliegusi, ka Eiropas Savienības (ES) sankciju mērķis ir kropļot Krievijas ekonomiku, un norādīja, ka sankciju pastiprināšana tieši šonedēļ, kad krīze Krievijā padziļinās, nav darīta ar nolūku.
Vācija: Sankciju mērķis nav Krievijas ekonomikas kropļošana
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vācija arī noliedza, ka vairāku miljardu vērtā Vācijas un Krievijas gāzes līguma neveiksmei būtu kāda saistība ar politisku iejaukšanos no Berlīnes puses.
«Ideja tam, ko mēs darām Ukrainas un politiskā spiediena gaitā, nav Krievijas ekonomikas samazināšana,» norādīja Vācijas Ārlietu ministrijas pārstāve Sūzana Čebli. «Tas ir, lai panāktu uzvedības maiņu.»
Viņa piebilda, ka sankcijas, par kurām ES ārlietu ministri paziņoja ceturtdien Briselē, parakstītas jau pirms kāda laika un nav jaunu sankciju «klasiskā ziņā», bet ir vienkārši tehnisks gājiens, «lai novērstu nepilnības» jau pastāvošajās ES sankcijās pret Krieviju.
«Par tām tika paziņots laikā, kad rublis piedzīvo kritumu. Tas viss notika vienlaicīgi (..), bet tā (sankciju pastiprināšana) nebija atbildes reakcija,» piebilda pārstāve.
Ceturtdien pasaules lielākais ķimikāliju uzņēmums BASF paziņoja, ka atceļ aktīvu apmaiņu ar Krievijas gāzes gigantu «Gazprom». Apmaiņas rezultātā «Gazprom» savā īpašumā iegūtu lielus Vācijas gāzes cauruļvadu tīklu posmus, kamēr BASF no jaunā gada iegūtu daļas Sibīrijas gāzes atradnēs.
«Tas bija lēmums uzņēmumu līmenī. No Vācijas puses šajā darījumā nav bijusi nekāda politiska ietekme,» žurnālistiem Berlīnē apstiprināja Vācijas Ekonomikas ministrijas pārstāve Jūlija Modesa.
Pret darījumu iebilda arī Vācijas sabiedrība, kritiķiem uzsverot, ka tā ir stratēģiska kļūda atdot nozīmīgus valsts īpašumus laikā, kad Vācija ir satraukusies par Krievijas agresīvo politiku.