Latvijas darba devēju un uzņēmēju organizācijas plāno vērsties gan pie prezidenta, gan Satversmes tiesā, lai apstrīdētu šodien Saeimā apstiprināto normu par valdes locekļu atbildību par nodokļu parādiem.
Saistībā ar normu par valdes locekļu atbildību plāno vērsties gan pie prezidenta, gan Satversmes tiesā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saistībā ar šodien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz personīgās atbildības pieprasīšanu no uzņēmumu valdes locekļiem par kavētajiem nodokļu maksājumiem, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) plāno vērsties gan pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa, gan Satversmes tiesā.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka darba devēji vienlaikus turpinās dialogu ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu, jo ir bijusi vienošanās ar LDDK par jaunā regulējuma praktiskās piemērošanas kārtības saskaņošanu.
«Tas, ka, par spīti darba devēju organizāciju un arī valsts institūciju - Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja - iebildumiem, norma par valdes locekļu atbildību tomēr netika izņemta no budžeta paketes un šodien tika apstiprināta, diemžēl nevairo uzticēšanos pārdomātai valsts politikai. Jaunā regulējuma izstrāde vēl ir procesā, un
vēl arvien nav skaidrības par tā piemērošanu, tomēr lēmums jau ir pieņemts
un stāsies spēkā, varētu teikt, jau rīt,» sašutumu pauda Meņģelsone.
Pēc viņas domām, šāda lēmuma pieņemšana nav labas pārvaldības prakse. «Otrs būtisks arguments, kādēļ šāda rīcība mums nav pieņemama, ir pats princips, ka sodu mehānisms tiek nofiksēts budžeta paketē, paredzot noteiktu ieņēmumu apjomu. Tas nozīmē, ka
valsts institūcijas būs ieinteresētas piemērot normas to maksimālajā apmērā,
tā nodrošinot paredzētos budžeta ieņēmumus,» sacīja LDDK ģenerāldirektore.
LTRK aicinās prezidentu neizsludināt normu par valdes locekļu atbildību
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicinās Valsts prezidentu Andri Bērziņu neizsludināt prettiesisko normu par valdes locekļu atbildības noteikšanu par nodokļu saistībām, informēja LTRK.
Uzņēmēju organizācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzina, ka priekšlikums noteikt uzņēmumu valdes locekļu materiālo atbildību par uzņēmuma nodokļu saistībām ir prettiesisks, tāpēc LTRK vērsīsies pie prezidenta ar aicinājumu šo normu neizsludināt.
LTRK jau vairākkārt norādījusi uz apsvērumiem, kādēļ valdes locekļu papildu atbildības noteikšana par uzņēmumu nodokļu saistībām būtu izslēdzama no valsts budžeta pakas. Pēc LTRK domām, norma ir pretrunā ar Satversmi,
tai ir negatīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un tautsaimniecības izaugsmi, tā paredz vienkārši apejamu mehānismu utt.
Jau ziņots, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicinās Valsts prezidentu Andri Bērziņu neizsludināt prettiesisko normu par valdes locekļu atbildības noteikšanu par nodokļu saistībām.
Uzņēmēju organizācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzina, ka priekšlikums noteikt uzņēmumu valdes locekļu materiālo atbildību par uzņēmuma nodokļu saistībām ir prettiesisks, tāpēc LTRK vērsīsies pie prezidenta ar aicinājumu šo normu neizsludināt.
LTRK jau vairākkārt norādījusi uz apsvērumiem, kādēļ valdes locekļu papildu atbildības noteikšana par uzņēmumu nodokļu saistībām būtu izslēdzama no valsts budžeta pakas. Pēc LTRK domām, norma ir pretrunā ar Satversmi, tai ir negatīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un tautsaimniecības izaugsmi, tā paredz vienkārši apejamu mehānismu utt.
Jau ziņots, ka Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz personīgās atbildības pieprasīšanu no uzņēmumu valdes locekļiem par kavētajiem nodokļu maksājumiem.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji iepriekš norādīja, ka šī norma ir visstrīdīgākā šajā likumprojektā un minētais regulējums piedāvātajā redakcijā var nonākt pretrunā ar atsevišķiem Satversmes pantiem. Juridiskais birojs savā atzinumā arī aicināja komisiju izslēgt no likumprojekta šīs normas un lemt par to, lai likuma grozījumus nevērtē kopā ar budžeta jautājumiem. Vienlaikus komisija saņēmusi finanšu ministra vēstuli uz astoņām lapām, kur esot sniegts skaidrojums par atbilstību Satversmes normām.
Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestam, izpildoties pieciem kritērijiem, ir tiesības sākt procesu par juridiskas personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no valdes locekļiem, kuri šo amatu ieņēmuši laikā, kad nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies. Jāizpildās visiem pieciem kritērijiem: nodokļu parādu summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, lēmums par nodokļu piedziņu ir paziņots juridiskai personai, pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiska persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likuma izpratnē, ir noformēts akts par piedziņas neiespējamību, juridiska persona nav izpildījusi Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.
Ja uzņēmumam ir vairāki valdes locekļi, tad viņi par juridiskas personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem atbildēs solidāri, paredz likuma grozījumi.
Šos grozījumus kritizē LTRK un LDDK, kas iepriekš norādīja, ka varētu vērsties Satversme tiesā saistībā ar šo normu pieņemšanu.
Tikmēr finanšu ministrs Jānis Reirs (V) uzsver, ka šīs normas neskars tos uzņēmējus, kas piedzīvojuši biznesa neveiksmi, bet tikai krāpnieciskos gadījumus. Viņš iepriekš pauda viedokli, ka personiskā atbildība tiks pieprasīta no valdes locekļiem tikai tajos gadījumos, kad ir runa par krāpšanos, pārnesot aktīvus no maksātnespējīga uzņēmuma radniecīgām personām. Viņaprāt, grozījumus ir svarīgi ieviest, lai uzlabotu ekonomisko vidi, lai izskaustu krāpniecību un ēnu ekonomiku, lai jaunie uzņēmēji nebaidītos ienākt uzņēmējdarbībā.
Normas pieņemšanas gadījumā Finanšu ministrija 2015.gada budžetā cer uz septiņu miljonu eiro papildu ieņēmumiem, 2016.gadā - uz 7,4 miljoniem eiro, bet 2017.gadā - uz 7,7 miljoniem eiro.