Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā par atbalsta ierobežošanu vēja elektrostacijām, kaut arī Saeimas Juridiskais birojs aicināja šo likumprojektu izskatīt ierastajā kārtībā, nevis steidzamības kārtā kopā ar budžeta jautājumiem.
Parlamenta komisija atbalsta izmaiņas par atbalstu vēja elektrostacijām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji uzsver, ka likumprojektā ietvertas normas, ar kurām piedāvāts risināt konceptuālus elektroenerģijas tirgus jautājumus, un šādi jautājumi būtu rūpīgi izvērtējami, izdiskutējami un izlemjami, likumprojektu apspriežot trīs lasījumos. Tāpēc Juridiskais birojs aicināja šo likumprojektu neskatīt kopā ar nākamā gada valsts budžeta saistītajiem jautājumiem.
Juridiskais birojs arī norāda, ka īpaša uzmanība pievēršama piedāvātajām izmaiņām regulējumā par elektroenerģijas iepirkšanu no ražotājiem, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus un darbību uzsākuši pirms Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanās 2002.gadā. Ar šiem likuma grozījumiem steidzamības kārtā iecerēts konkrētajiem ražotājiem noteikt atbalsta termiņu un apmēru, nofiksējot to uz vismaz septiņiem gadiem 13 vēja elektrostacijām un trim gadiem vienai vēja elektrostacijai, piebilst parlamenta juristi.
Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvji akcentēja - nepieņemot šo likumprojektu, pastāv tiesvedību risks, ņemot vērā, ka nebūs skaidra regulējuma par atbalsta apmēru ražotājiem pēc 1.janvāra.
Komisijas deputāti tomēr neatbalstīja Juridiskā biroja ierosinājumu. Deputāti atbalstīja šo likumprojektu izskatīšanai galīgajā lasījumā.
Grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā paredz sakārtot publiskā tirgotāja darbības regulējumu atvērtā elektroenerģijas tirgus apstākļos, kā arī sakārtos enerģijas ražošanas, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un enerģijas ražošanas koģenerācijā atbalsta tiesisko ietvaru.
Valdības noteikumos paredzēts, ka atbalsts - tiesības saņemt par saražoto elektroenerģiju augstāku cenu nekā tā brīža elektroenerģijas tirgus cena vai tiesības saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu - ir terminēts un nepārsniedz 20 gadus no elektrostacijas ekspluatācijā nodošanas brīža.
Savukārt elektroenerģijas ražotājiem, kuri sāka elektroenerģijas ražošanu pirms Elektroenerģijas tirgus likuma stāšanās spēkā, patlaban nav noteikts atbalsta saņemšanas termiņš. Šāds elektroenerģijas iepirkuma tiesiskais regulējums tiek piemērots 14 vēja elektrostacijām, kuras elektroenerģijas ražošanu sāka līdz 2002.gada decembrim un saņem 1,23% no kopējā atbalsta apjoma virs tirgus cenas.
Salīdzinot ar citiem ražotājiem piemēroto atbalstu, tas rada nevienlīdzīgu situāciju un pārsubsidēšanas risku, draudot radīt konkurences kropļojumus, kā arī ir pretrunā ar atbalsta sniegšanas labo praksi.
Ekonomikas ministrija atzinusi, ka saskaņā ar starptautiskiem pētījumiem un pieredzi visefektīvākie ir mehānismi, kuri garantē atbalsta sniegšanu 20 gadu periodam. Tāpat 20 gadu atbalsta termiņš ir noteikts citiem elektroenerģijas ražotājiem, tostarp vēja elektrostacijām, kas atbalstu patlaban saņem saskaņā ar līdz šim noteiktajiem cenu un darbības kritērijiem.
Tādēļ nepieciešami grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, nosakot, ka arī ražotājiem, kuri sāka elektroenerģijas ražošanu pirms likuma stāšanās spēkā, ar 2015.gada 1.janvāri, bet ne ilgāk kā 20 gadus no elektrostacijas ekspluatācijas sākšanas dienas, atbalsts tiks sniegts, ļaujot pārdot saražoto elektroenerģiju par cenu 0,1112 eiro par kilovatstundu. Tas nozīmē, ka minētajiem ražotājiem tiek saglabāta obligātā iepirkumā iepērkamās elektroenerģijas cena, kas atbilst Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes apstiprinātajam no 2014.gada 1.oktobra piemērojamam elektroenerģijas tirdzniecības vidējam tarifam saistītajiem lietotājiem.
Vienlaikus grozījumos Elektroenerģijas tirgus likumā papildināti sadales sistēmas operatora neatkarības nosacījumi ar prasību, kas paredz atšķirīgu sadales sistēmas operatora, kas ietilps vertikāli integrētā elektroapgādes uzņēmumā, un šajā uzņēmumā ietilpstošās tirdzniecības struktūras, zīmolu izmantošanu. Tādējādi tiek īstenota viena no Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām sadales sistēmas operatora neatkarības prasībām, kas nodrošina, ka lietotāji netiek maldināti attiecībā uz elektroapgādes komersanta identitāti. Minētā norma stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī, nodrošinot pietiekamu laiku AS «Sadales tīkls», kas ir vienīgais sadales sistēmas operators, kas ietilpst vertikāli integrēta uzņēmuma AS «Latvenergo» sastāvā, nepieciešamo izmaiņu attiecībā uz zīmolu īstenošanu.