Latvijas privāto pensiju plānos šogad deviņos mēnešos iemaksāti 28,6 miljoni eiro, kas ir par 13,4% vairāk nekā 2013.gada attiecīgajā laika periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.
Privāto pensiju fondu pensiju plānos pirmajā pusgadā iemaksā par 13,4% vairāk
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, turpina pieaugt iedzīvotāju interese par ilgtermiņa ieguldījumu produktiem, un arī darba devēji atsākuši veikt iemaksas pensiju trešā līmeņa ieguldījumu plānos,» sacīja FKTK Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Avotiņa.
Pēc FKTK datiem, pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2014.gada deviņos mēnešos pieaugušas par 12,8% salīdzinājumā ar 2013.gada deviņiem mēnešiem, sasniedzot 20,507 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājušās par 14,3% - līdz 7,999 miljoniem eiro.
Vienlaikus no pensiju plānu kapitāla šogad deviņos mēnešos izmaksāti 13,212 miljoni eiro, kas ir par 45,4% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, tostarp 99% izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.
2014.gada septembra beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 259,778 miljonus eiro, kas ir par 10,2% vairāk nekā 2013.gada beigās.
Pēc FKTK datiem, visi pensiju trešā līmeņa plāni deviņos mēnešos darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un īpaši labu sniegumu uzrādīja tie plāni, kuru ieguldījumu valūta ir ASV dolārs, pateicoties dolāra vērtības pieaugumam attiecībā pret eiro. Vidējais privāto pensiju fondu pensiju plānu ienesīgums 2014.gada deviņos mēnešos bija 4,2%, bet individuāliem plāniem tas bija robežās no 0,7% līdz 10,6%.
Komisijā norādīja, ka septembra beigās gandrīz pusi no pensiju plānu portfeļa veidoja ieguldījumu fondu apliecības (48,8%), no kurām 51% fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai to indeksos un 44% - uz ieguldījumiem fiksēta ienākuma instrumentos. Otrs lielākais īpatsvars kopējā portfelī bija ieguldījumiem parāda vērtspapīros un citos vērtspapīros ar fiksētu ienākumu (34,5%), tajā skaitā nedaudz vairāk kā divas trešdaļas bija valsts emitētie vai garantētie vērtspapīri, no kuriem 74% bija Latvijas valsts vērtspapīri.
Salīdzinot ar 2013.gada beigām, pieaudzis ieguldījumu parāda vērtspapīros īpatsvars, un samazinājies noguldījumu un prasību pret kredītiestādēm īpatsvars, piebilda komisijā.
Avotiņa atzīmēja, ka Latvijā veikto ieguldījumu apmērs kopš gada sākuma pieaudzis par 5% un septembra beigās sasniedza 94,5 miljonus eiro jeb 36% no kopējiem ieguldījumiem. Savukārt no visiem ieguldījumiem ārvalstīs 98% veidoja ieguldījumi pārējās Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs.
Kopējais privāto pensiju plāniem pievienojošos dalībnieku skaits deviņos mēnešos pieauga par astoņiem tūkstošiem jeb par 3,6% un septembra beigās sasniedza 228 674, kas ir 23,1% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Latvijā šogad septembra beigās strādāja seši privātie pensiju fondi, tostarp pieci atklātie un viens slēgtais, kas piedāvāja ieguldīt 18 pensiju plānos.