Kāpēc gan deputāti nevēlas ātro kredītu iegrožošanu?

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Ātro kredītu nozares sakārtošana atkal jau apšaubāma, secina LTV raidījums «De facto». Būtiski likuma grozījumi, kurus jau atbalstīja iepriekšējais Saeimas sasaukums, tagad ir apdraudēti. Nav zināms, vai 12. Saeimas deputāti ar tiem turpinās strādāt.

Jau vasarā Saeima lēma par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tie ievērojami iegrožotu ātro kredītu biznesu. Piemēram, nosaka maksimālo gada procentu likmi, ierobežo nokavējuma procentus un liedz izsniegt kredītus naktī. Pēc šā balsojuma vienpadsmitās Saeimas deputāti pie darba ar likumu tā arī neatgriezās, bet jaunajam sasaukumam nav pienākuma grozījumus pārņemt.

Deputātiem ar atsevišķu balsojumu jālemj - vai turpināt skatīt likumu

Pirmajai par to ir jālemj Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Pagaidām komisijas deputāti lēmuma pieņemšanu atliek. Galvenie argumenti – pats likumprojekts nekvalitatīvi izstrādāts un nav informācijas par to, vai problēmas ātro kredītu nozarē joprojām pastāv. Daudzi komisijas locekļi piedāvā esošos grozījumus «norakt», bet kādreiz nākotnē sākt visu no jauna. Šādu viedokli raidījumam «De facto» pauž Saeimas deputāti Ivars Zariņš, Ingmārs Līdaka un Edvards Smiltēns.

Deputātu iebildumi teju vārds vārdā saskan ar nozares lobistu,

Nebanku kredītdevēju asociācijas, pausto. «Nepieciešams skatīties, kādas sekas ir atstājuši esošie regulējumi un vai joprojām šie jautājumi ir aktuāli. Pēdējo divu gadu laikā pieņemti tik daudz grozījumu, kas regulē nozari: gan maksātspējas vērtēšana, gan Ministru kabineta noteikumi, kas ierobežo reklāmas saturu, gan tas, ka informācija ir jāsniedz nozares uzraugam PTAC, kas divreiz gadā tiek darīts,» intervijā LTV stāsta Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.

Taču ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata, ka jaunajai Saeimai likumprojekts būtu jāpārņem.

«Kredīti joprojām tiek izsniegti vieglprātīgi.

Tos izvēlas cilvēki ar zemiem ienākumiem, ar zemu maksātspēju un nonāk parādu jūgā. Ja kredītprocenti ir lieli, ja nokavējuma procenti ir lieli, apburtā lokā nokļūstot, viņi vairs nevar sakārtot savu finanšu situāciju,» pauž ministre.

Nākamnedēļ ministrijas un nozares pārstāvji atkal viesosies Saeimas komisijā un mēģinās pārliecināt deputātus. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Romāns Naudiņš norāda, ka daudz ir atkarīgs tieši no ministrijas viedokļa.

Laika ir maz – iepriekšējā sasaukuma likumprojektus deputāti var pārņemt tikai līdz Ziemassvētku brīvdienām, tātad – vēl divas nedēļas. Ja tautas kalpi nolems likuma grozījumus uz lielo Saeimas balsojumu nevirzīt, to vēl var izdarīt pati ministrija. Uz jautājumu, vai to plāno darīt, ekonomikas

ministre atbild izvairīgi: «Nevaram jau skriet ar pieri sienā,

jo likumdevējs vienalga ir galavārda teicējs šajā jomā.»

Ātrajos kredītos izsniegtā summa būtiski sarukusi

Ātro kredītu formā aizdotā naudas summa pēdējā gada laikā ir būtiski sarukusi, un ātro kredītu firmas aizdevušas par trešdaļu mazāk naudas, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «De facto». Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) dati liecina, ka, salīdzinot ar 2013. gada 1. pusgadu, aizdevumu apjoms samazinājies līdz 68,19 milj. EUR (-29,56%).

Kopš ātro kredītu nozarē ieviestas būtiskas izmaiņas, situācija ir mainījusies, kaut gan problēmas joprojām pastāv.

PTAC dati liecina, ka

tikai puse no visiem kredītiem iztiek bez pagarinājuma (par to jāmaksā papildus),

bet trešdaļa pagarināti vairākkārt. Īpaši bieži kredīta atmaksu pagarina klienti, kas aizņemas pirmo reizi. Bez procentu maksas izsniegto kredītu, kurus kreditētāji galvenokārt izsniedz to jaunajiem klientiem, pagarinājumu skaits pārsniedz mēnesī no jauna izsniegto kredītu skaitu, kas liecina par izplatītu šo kredītu pagarināšanu.

Tāpat raidījums ziņo, ka šogad ātro kredītu firmas aizdod par trešdaļu mazāk. PTAC dati liecina, ka, salīdzinot ar 2013.gada 1. pusgadu, aizdevumu apjoms samazinājies līdz 68,19 milj. EUR (-29,56%).

Vienlaikus noslēgto darījumu skaits samazinājās par 22,35%,

kas ir mazāk par izsniegtā kredītu apjoma samazinājumu, un tas liecina, ka vidēji viena darījuma ietvaros patērētājam tika izsniegta mazāka kredīta summa. Visticamāk tāpēc, ka tagad regulējums pieprasa stingrāk izvērtēt klientu spēju aizdevumus atmaksāt, un daļa no viņiem naudu nesaņem.

Tāpat samazinājies arī nesen izsniegto kavēto ātro kredītu skaits - kredītu īpatsvars ar maksājumu kavējumu līdz 90 dienām samazinājies no 13% 2013.gadā līdz 9,5 2014.gadā. Taču kopējais kavēto kredītu skaits kredītportfelī joprojām ir iespaidīgs. Tas palielinājies līdz 37,1%.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu