Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijas ekonomika nonākusi ļoti neparastā situācijā - tajā gandrīz nav strauji augošu sektoru, vērtē «DNB bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Viņa ieskatā, par strauju varbūt varētu nosaukt kāpumu finanšu un apdrošināšanas pakalpojumos par 7,2%, kas, visdrīzāk, skaidrojams ar eksportu, bet tā ir neliela nozare, kas veido 4,2% no pievienotās vērtības.
Strautiņa vērtējumā, pārsteidzoši vājš kāpums - par 2,8% - bijis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos. Viesnīcu numuru aizņemtības rādītāji trešajā ceturksnī gan bijuši lieliski.
Analizējot lielās, ekonomiku visvairāk ietekmējošās nozares, Strautiņš atzīmē, ka rūpniecība trešajā ceturksnī bija stagnācijā, tirdzniecība un transports pieauga vien par pāris procentiem. Varēja būt sliktāk, ievērojot, kāda situācija ir patēriņa preču tranzītā austrumu virzienā un ar to saistītajā vairumtirdzniecības biznesā, uzskata ekonomikas eksperts.
Strautiņš prognozē, ka arī gada beigās izcili iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma rādītāji nav gaidāmi. «Rūpniecībai vēl jāizdzer tās pēdējo divu gadu ciešanu biķera pēdējais kauss, tirdzniecība it kā sāk «iešūpoties», spriežot pēc šodien publicētajiem oktobra datiem, bet transportā šobrīd ir vairāk risku nekā iespēju. Rūpniecībai un tirdzniecībai nākamā gada izredzes ir labas, bet šogad vien atliek priecāties, ka ekonomikas pieauguma bremzēšanās ir savienojama ar reālo algu kāpuma paātrināšanos, ko var zināt, varbūt nākamgad būs otrādi,» tendences vērtē eksperts.
«DNB bankas» ekonomikas eksperts atzīst, ka versijas par nākamā gada ekonomikas attīstību ir pretrunīgas - nākamā gada izaugsme var būt gan daudz spēcīgāka, gan daudz vājāka nekā šogad. Pozitīvo faktoru ir vairāk, bet katra negatīvā faktora «svars» sliktākajos scenārijos var būt ļoti liels.
«Intuitīvi šķiet, ka nākamgad izaugsme drīzāk paātrināsies, bet neviens to nevar droši pateikt,» secina Strautiņš. Viņaprāt, situācija nākamgad var būt labāka vairāku iemeslu dēļ: Latvijas iedzīvotāji, visticamāk, sāks drošāk tērēt savu naudu; naftas cenas ievērojamā samazinājuma dēļ Latvijas ietaupīs no naftas un gāzes importa rēķina samazināšanās, saruks degvielas mazumtirdzniecības cenas; pasaules un eirozonas ekonomikas pieaugums nākamgad nedaudz paātrināsies; būtu jāstrādā rūpnīcai «Liepājas metalurgs»; eksporta pieaugumu pozitīvi var ietekmēt arī investīcijas citos uzņēmumos un nozarēs.
Tomēr ir arī vairāki iemesli, kāpēc situācija nākamgad varētu būt sliktāka. Krievijas rubļa vērtība ir strauji samazinājusies, un ekonomika slīd recesijā. Latvijā ražoto preču eksports uz Krieviju ir mazāk nekā viena desmitā daļa no kopējā, taču tas joprojām ir nozīmīgi. Daļai eksportētāju rubļa vērtības kritums nozīmēs mazāku peļņu, citiem rada nopietnākus riskus. Zivju konservu eksportētāji tāpat kā līdz šim spēs piespiest pircējus uzņemties lielu daļu rubļa krituma ietekmes jeb akceptēt augtāku cenu rubļos. Taču dažu citu Latvijas eksportētāju tirgus pozīcijas ir vājākas. Nevar arī izslēgt risku, ka tiks ieviestas jaunas sankcijas starp Eiropas Savienību un Krieviju. Vēl viens iespējamais negatīvais aspekts varētu būt tas, ka Maksātnespējas likuma izmaiņu dēļ samazināsies jau tā vājā privātpersonu hipotekārā kreditēšana.
Kā ziņots, šodien Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati rāda, ka šā gada trešajā ceturksnī IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem palielinājies par 0,5%, salīdzinot ar otro ceturksni. Salīdzinājumā ar 2013.gada trešo ceturksni IKP pieaudzis par 2,4%.
