Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome ir neizpratnē par pašvaldību un valsts uzņēmumu vājo ieinteresētību iepirkt vietējo ražotāju pārtikas produktus, informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadītāji.
LOSP: Valsts un pašvaldības iestādes negribīgi atbalsta vietējos ražotājus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā norādīja LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, šogad vairākkārt konstatētas problēmas ar korektu lotu dalījumu ieviešanu, tādējādi nepaverot plašāku iespēju piedalīties vietējiem zemniekiem, kas piedāvā gan svaigu, gan saldētu produkciju. Neizpratne ir arī par normatīvo aktu neievērošanu iepirkumos - piemēram, tehniskajās specifikācijās nav iekļauti nedz Latvijā audzēti bumbieri, nedz dažādas vietējās izcelsmes ogas.
«Aicinām pašvaldības un valsts iestādes būt atvērtākas sadarbībai ar vietējiem zemniekiem. Esam gatavi organizēt dažādus apmācības seminārus, lai veicinātu vietējo produkciju noietu un kopā ar pašvaldībām rastu apstākļus, lai vietējie ražotāji veiksmīgāk startētu iepirkumos,» sacīja Treibergs.
Arī LOSP ģenerālsekretārs Dīns Cielavs norādīja, ka
zemniekiem svarīgi, lai pirms iepirkuma veikšanas pats pasūtītājs apzina iespējas, ko vietējais ražotājs var piedāvāt.
«Nav pieļaujams, ka Latvijā pārtikas produktu vai ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos uzvar komersanti - vairumtirgotāji, kas nav ieinteresēti sadarboties ar vietējiem zemniekiem. Katras pašvaldības atbildīgajām struktūrām jāveicina vietējo uzņēmēju dalība publiskajos iepirkumos tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar Publiskā iepirkuma likuma prasībām. Pret šo problēmu risināšanu nedrīkst būt vieglprātīga attieksme,» sacīja Cielavs.
Savukārt LOSP iepirkumu eksperte Astra Bērziņa sacīja, ka saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamo informāciju 90% gadījumu iepirkumu dokumentācijā netiek minētas prasības, kas izriet no Ministru kabineta noteikumiem «Par vides kritēriju piemērošanu un piedāvājuma izvēles kritēriju noteikšanu pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem».
«Tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos ir norāde par nepieciešamību iesniegt piedāvājumus, kuros ir iekļauti produkti, kam jāatbilst Ministru kabineta (MK) noteikumu prasībām, bet nav neviena vārda par to, kādas ir šīs prasības. Kā piemēru varu minēt Salaspils un Talsu novada izglītības iestāžu iepirkumus, kuros vispār nav norādes par vides kritēriju piemērošanu, kas izriet no minētajiem noteikumiem. Tas pats attiecas uz Daugavpils Valsts ģimnāzijas, Priekuļu tehnikuma, Daugavpils pensionāru sociālās apkalpošanas teritoriālā centra pārtikas produktu iepirkumiem,» sacīja eksperte.
MK noteikumi stājās spēkā 2014.gada 6.novembrī un ir saistoši valsts vai pašvaldības iestādei, kas veic pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumus, neatkarīgi no tā, par kādu summu tiek plānots slēgt iepirkumu līgumus. Līdz ar to noteikumi jāievēro gan Aizsardzības, gan Iekšlietu ministriju struktūrvienībām, gan slimnīcām un sociālās aprūpes iestādēm. Izglītības iestādēs vides kritēriju pielietošana pārtikas produktu iepirkumos būtu galvenais priekšnosacījums, lai nodrošinātu bērniem veselīgu un bērna veselībai drošu maltīti, rezumē LOSP pārstāvji.
LOSP apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 12 345 ražojošos lauksaimniekus.