Kipra varētu kļūt par vienu no svarīgākajiem dabasgāzes piegādātājiem Eiropas Savienībai, tādējādi palīdzot samazināt tās atkarību no Krievijas, sacīja Kipras ārlietu ministrs Joannis Kasulidis.
Kipra varētu kļūt par dabasgāzes piegādātāju ES
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kipras ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā atrodas lielas gāzes atradnes. Līdz šim to izpēte bijusi apgrūtināta Turcijas negatīvās nostājas dēļ. ASV kompānija «Noble Energy», kas jau saņēmusi licenci veikt izpētes urbumus, pirms dažiem gadiem paziņoja, ka ir atklājusi līdz pat 226 miljardiem kubikmetru lielus dabasgāzes krājumus, kuru vērtība tiek lēsta līdz 100 miljardiem eiro. Ar šādu dabasgāzes daudzumu Kipras pašmāju vajadzībām pietiktu gadu desmitiem.
Ministrs norādīja, ka Kipras kļūšana par gāzes piegādātāju ES ir atkarīga no tā, vai ES ir gatava ieguldīt lielus līdzekļus, lai izveidotu cauruļvadu, kas stiepsies līdz Grieķijai, vai arī tiks atrisināta tā dēvētā Kipras problēma un piegādes varētu notikt caur Turcijas teritoriju.
Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka viņa valsts nevēlas, lai gāzes piegādēs ES Ankara spēlētu noteicošo lomu. Tomēr viņš atzina, ka Eiropai ir jāspēj atrast vairākus dabasgāzes piegādātājus. Tāpat Kasulidis norādīja, ka dabasgāzes atradņu apgūšana Kipras, Izraēlas un Ēģiptes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā ir vēl viens aspekts, kur nepieciešama sadarbība starp reģiona valstīm. Faktors, kura šajā situācijā pietrūkst, ir Turcija. «Mēs ticam, ka ir jāpanāk situācija, ka arī Turcija piedalās Austrumvidusjūras valstu sadarbībā,» atzina Kipras ārlietu ministrs.
Jau ziņots, ka Turcija asi iebildusi pret starptautiski atzītās Kipras valdības atbalstīto naftas un dabasgāzes krājumu izpēti salas piekrastē. Ankara uzskata, ka tādējādi tiek pārkāptas Kipras turku tiesības uz tiem pašiem krājumiem. Turcija ir sākusi veikt savus izpētes urbumus turku apdzīvotās Kipras ziemeļdaļas piekrastē.
Kasulidis norādīja uz to, ka Turcijas militārie kuģi ierodas Kipras ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos. «Tas ir pirātisms. Turcija uzvedas kā skolas kauslis,» sacīja Kipras ministrs.
«Līdz šim brīdim Turcija savas politikas dēļ un [prezidenta Redžepa Tajipa] Erdoana grandiozo ideju dēļ gan attiecībā uz Ēģipti, gan attiecībā uz Izraēlu, atbalstot islāmistu kustības, apdraud mūsu reģiona valdību stabilitāti, ieskaitot pat Arābijas pussalu. Turcija izolē sevi. Turcija ir pārliecināta, ka tā ir Kipra, kas ap sevi apvieno visus Turcijas pretiniekus. Tomēr Turcijai ir jāspēj pārskatīt savu politiku attiecībā uz reģiona valstīm, pirms vaino Kipru,» teica Kasulidis.
Kipra ir sašķelta kopš 1974.gada, kad salas ziemeļdaļu okupēja Turcijas karaspēks pēc Grieķijas militārās huntas inspirēta valsts apvērsuma, kura nolūks bija Kipras pievienošana Grieķijai. Uz ziemeļdaļu tika pārvietoti visi Kipras turki, savukārt grieķus no ziemeļiem pārvietoja uz Kipras starptautiski atzītās grieķu valdības kontrolēto teritoriju dienvidos.
1983.gadā Kipras turku sektorā tika proklamēta Ziemeļkipras Turku Republika, kuru ir atzinusi tikai Turcija, kas teritorijā ir izvietojusi savu karaspēku. Turklāt Ankara neatzīst Kipras Republiku, kuras iedzīvotāju lielākā daļa ir grieķi un kura ir starptautiski atzīta valsts.
2004.gadā Kipras grieķu daļas iedzīvotāji referendumā noraidīja ANO plānu apvienot salu, un Eiropas Savienībā iestājās tikai Kipras grieķu daļa. Kipras turku daļas iedzīvotāji plānu referendumā atbalstīja, tomēr salas turku daļa varēs pievienoties ES, kad tiks panākts risinājums, kas ļaus atkalapvienot salas grieķu un turku daļas.