Biedrība: Āfrikas cūku mēra dēļ Latgales lauksaimnieki apsver pievēršanos kazkopībai

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka / LETA

Āfrikas cūku mēra dēļ Latgales lauksaimnieki apsver iespējas pievērsties kazkopībai, atzina Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena.

Viņa norādīja, ka daļa Latgales lauksaimnieku Āfrikas cūku mēra dēļ ir pārtraukuši nodarboties cūkkopību un izrāda interesi par kazkopību, tāpēc ar laiku reģionā varētu palielināties kazkopju skaits. «Āfrikas cūku mēra dēļ daudzi Latgales pusē ir izkāvuši cūkas un tur parādās vēlme šo nozari attīstīt. Redzēsim, kā būs,» sacīja Piliena.

Vienlaikus viņa pastāstīja, ka Rēzeknes puses zemnieki, kas nodarbojas ar kazkopību vai plāno to darīt, apsver iespējas veidot kooperatīvu piena nozarē.

«Pieciem zemniekiem Latgales pusē ir iniciatīva dibināt kooperatīvu,

bet man ir grūti spriest, vai viņi to realizēs līdz galam,» sacīja Piliena, piebilstot, ka zemnieki patlaban vāc informāciju par iespējamo atbalstu kooperatīva veidošanā un nākamajā gadā izlems, vai kooperatīvu dibināt.

Piliena sacīja, ka par spīti biedrības mēģinājumiem popularizēt sfēru un nozarei piesaistīt Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentus, Latvijā šogad kazkopju skaits nav palielinājies. «Liela problēma, ka bankas nelabprāt ar mums vēlas runāt par starta kapitālu, uzsākot uzņēmējdarbību šajā nozarē, jo esam riska grupā - bankām vēl nav pārliecības, ka Latvijā šis uzņēmējdarbības veids dos pozitīvu atdevi.

Bankas domā, ka mums īstermiņā iet labi, bet nākotnē situācija varētu pasliktināties,»

norādīja Piliena.

Viņa atzīmēja - lai palielinātu kazu skaitu Latvijā, lauksaimniekiem pašiem ir jāizrāda iniciatīva darboties biznesā, pretējā gadījumā asociācijas pūliņi popularizēt nozari ir velti. «Kā asociācija mēs varam dažādos reklāmas pasākumos popularizēt, ka ar kazkopību nodarboties ir izdevīgi, bet katram zemniekam pašam ir jāvēlas turēt kazas,» sacīja Piliena, piebilstot, ka

nozarei ir attīstības potenciāls, taču kazkopjiem vajadzētu vairāk ražot nišas produktus,

pēc kuriem ir pieprasījums.

Pēc viņas teiktā, nepietiekamā kazu skaita dēļ Latvijas kazkopji nevar apmierināt ārvalstīs pieaugušo pieprasījumu pēc kazas gaļas. «»Jēkabpils gaļas kombināts» mums jau kuro reizi zvana un jautā par kazas gaļu, jo Norvēģijas uzņēmumi ir izrādījuši vēlmi to iegādāties no mums, bet mums nav tik daudz dzīvnieku, lai to viņiem nodrošinātu. Viņi jau divus gadus gaida, kad mēs izaudzēsim vajadzīgo dzīvnieku skaitu,» atzina asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Vienlaikus viņa piebilda, ka

arī vietējā tirgū pieprasījums pēc kazas gaļas ir liels,

tāpēc sadarbību ar Norvēģiem Latvijas kazkopji, visticamāk, tuvākajā laikā neattīstīs.

Latvijas Kazkopības biedrība ir sabiedriska organizācija, kas dibināta 2006.gadā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu