Lielo tirgotāju izmaksas jauno kases aparātu noteikumu ieviešanai var sasniegt līdz vienam miljonam eiro

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka / LETA

Atkarībā no izmaiņām Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu jeb kases aparātu lietošanas kārtību, izmaksas vienam komersantam varētu sasniegt no 300 000 eiro līdz vienam miljonam eiro, aģentūrai LETA atklāj Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš skaidro, ka MK noteikumu ieviešana ir laikietilpīga, savukārt pakalpojumu sniedzēju loks, kas tirgotājiem sniedz tehnisko atbalstu jautājumos par kases aparātiem un sistēmām, ir ļoti ierobežots.

«Tāpēc

tirgotājiem pastāv nopietnas bažas, ka tiks noteikts nesamērīgi īss pārejas periods

pilnveidoto MK noteikumu ieviešanai. Spriežot pēc līdz šim sagatavotajiem MK noteikumiem, lai tos ieviestu, uzņēmējiem būs nepieciešamas ievērojamas investīcijas,» atzīmē Krūzītis.

MK noteikumu ieviešanai būtu jānotiek atbilstošā termiņā, un pārejas periods no MK noteikumu pieņemšanas nevar būt mazāks par trīs gadiem. Vienlaikus, ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā ir informācija un fakti par nozarēm, kurās ir pārkāpumi kases aparātu izmantošanā, šīm nozarēm var paredzēt īsāku MK noteikumu ieviešanas termiņu, rosina Krūzītis.

Tāpat arī jābūt izskaidrotiem jēdzieniem, kas tiek lietoti noteikumu definīcijās, lai tie būtu skaidri un nepārprotami. Prasībām jābūt reālām, uzsver LPTA izpilddirektors, lai tās neuzliktu tādus pienākumus, kas būtiski sadārdzina izmaiņu ieviešanu. Piemēram, tirgū patlaban nav MK noteikumos Nr.95. piektajā punktā definēto «hibrīdu kases aparātu» un ražotājiem būs jāveic modifikācijas esošajos kases aparātos un sistēmās.

Tāpat būtu jāpārskata rezerves datu kopēšanas prasības, lai relatīvi mazu tirdzniecības vietu dēļ nebūtu jāievieš nopietna informācijas tehnoloģiju datu rezervēšanas sistēma, kas ir ļoti dārgi, atzīmē Krūzītis.

«Taču būtiski ir noteikt samērīgu pārejas periodu, ņemot vērā, ka sistēmas izveides un ieviešanas izmaksas un kvalitāte ir lielā mērā atkarīga no noteikumu ieviešanas termiņa. Jānodrošina, ka tehniskajās prasībās tiek veiktas visas plānotās izmaiņas, lai uzņēmējiem nebūtu jāveic tehniski uzlabojumi tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā pēc jauno noteikumu ieviešanas,» norāda LPTA izpilddirektors.

Kā ziņots, saskaņā ar VID informāciju izmaiņas elektronisko kases aparātu sistēmas lietošanā un tehniskajās prasībās skars salīdzinoši nelielu komersantu daļu un ievērojami sekmēs nodokļu ieņēmumu pieaugumu. Proti, 88% uzņēmumu, kuri savā darbībā izmanto kases aparātus vai kases sistēmas, arī turpmāk varēs izmantot pašreizējos kases aparātus, jo šo nodokļu maksātāju struktūrvienības apgrozījums 2013.gadā nesasniedz 200 000 eiro.

VID aprēķini arī liecina, ka kopējās jauno prasību izmaksas varētu būt no 7 780 830 eiro līdz 14 124 516 eiro. Sākotnējo ieviešanas izmaksu maksimālais īpatsvars pret nozares 2013.gada kopējo apgrozījumu vidēji veido 0,072%, un minētie ieguldījumi varētu atmaksāties nepilnu divu gadu laikā, norāda VID.

Tāpat ziņots, ka grozījumi 2014.gada 11.februāra Ministru kabineta noteikumos «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskās prasības» un «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība» tika izstrādāti, ņemot vērā uzklausītos nevalstisko organizāciju viedokļus un iebildumus attiecībā uz pieņemtajām kases aparātu un kases sistēmu noteikumu normām, kas uzņēmēju vidū radījušas neviennozīmīgu izpratni vai neskaidrību par to piemērošanu, kā arī ņemot vērā VID identificētās problēmas tirdzniecības nozarē.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauž viedokli, ka VID izstrādātās jaunās prasības kases aparātiem un sistēmām ir spilgts piemērs, kas apliecina, ka jauna regulējuma ieviešanā valsts pirms tā stāšanās spēkā neveic aprēķinu par šī regulējuma ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.

Tirgotāji uzskata, ka jaunā regulējuma ieviešanas izmaksas biznesam ir nesamērīgi augstas un izvirzīto mērķi - cīnīties ar «ēnu» ekonomiku - var sasniegt daudz lētāk un efektīgāk.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu