Naftas cenas pasaules tirgos pirmo reizi pēdējo deviņu nedēļu laikā piedzīvoja kāpumu, ko galvenokārt sekmēja Ķīnas, kas ir pasaulē otrs lielākais energotirgus, centrālās bankas negaidītais lēmums samazināt bāzes procentu likmes pirmo reizi vairāk nekā divu gadu laikā, lai veicinātu straujāku izaugsmi ekonomikā.
«Šis Ķīnas paziņojums visus pārsteidza un mēs redzam, ka reaģēja visi tirgi. Procentu likmju samazinājums ļauj prognozēt, ka pieprasījums pēc degvielas pieaugs,» aģentūrai «Bloomberg» sacīja «Mizuho Securities USA Inc.» pārstāvis Bobs Jaudžers.
Ķīnas Tautas banka paziņoja, ka viena gada noguldījumu likme tiek samazināta līdz 2,75%, kas ir par 0,25 procenta punktiem mazāk nekā līdz šim, viena gada aizdevuma likme ir samazināta par 0,4 procenta punktiem un būs 5,6%. Jaunās likmes spēkā stāsies sestdien. Tā ir pirmā reize kopš 2012.gada jūnija, kad Ķīnas centrālā banka samazina procentu likmes. Tāds lēmums pieņemts pēc tam, kad publicēti vairāki vāji dati par Ķīnas ekonomiku, kuras rūpnieciskās produkcijas izlaide stagnē, eksports ir vājš un īpašumu tirgus pavājinās.
Tikmēr tirgi turpina gaidīt arī 27.novembrī paredzēto Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) sanāksmi. Lībijas pārstāvis šajā organizācijā Samirs Kamals trešdien paziņoja, ka OPEC būtu vērts pazemināt naftas ieguves kvotu, lai samazinātos naftas pārprodukcija tirgū. Vienlaikus «Bank of America Corp.» prognozē, ka lielākais OPEC naftas eksportētājs Saūda Arābija varētu izvēlēties citu ceļu - nevis mēģināt noturēt naftas cenas, bet gan saglabāt savu tirgus daļu, un ar zemāku un nestabilu cenu palīdzību mēģināt sašūpot investīcijas Ziemeļamerikas slānekļa krājumu izstrādē.
«Bloomberg» apkopotie dati liecina, ka oktobrī OPEC, kas nodrošina 40% pasaules naftas, dienā ieguva 30,97 miljonus barelu. Tādējādi iepriekš noteiktā 30 miljonu barelu ieguves kvota ir pārsniegta jau piekto mēnesi pēc kārtas.
«Ķīnas paziņojums bija [naftas cenas] atbalstošs, bet tas nemainīs spēli kopumā. Nākamgad vienalga būs naftas pārprodukcija. Tādēļ mēs joprojām gaidām, ka OPEC nākamnedēļ darīs kaut ko, lai sabalansētu tirgu,» aģentūrai «Bloomberg» uzsvēra «Citi Futures Perspective» enerģijas tirgu analītiķis Tims Evans.
Nedēļa sākās ar to, ka pirmdien Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piegādēm decembrī kritās līdz 75,45 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena piegādēm decembrī Londonas biržā samazinājās līdz 79,09 dolāriem par barelu.
Otrdien naftas cenas pasaulē kritās. Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piegādēm decembrī otrdien kritās par 1,03 ASV dolāriem līdz 74,61 dolāram par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena piegādēm decembrī Londonas biržā samazinājās par 0,84 ASV dolāriem līdz 78,47 dolāriem par barelu.
Naftas cenas pasaulē trešdien kritās. Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piegādēm decembrī trešdien kritās par 0,03 ASV dolāriem līdz 74,58 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena piegādēm janvārī Londonas biržā samazinājās par 0,37 ASV dolāriem līdz 78,10 dolāriem par barelu.
Savukārt ceturtdien naftas cenas pasaulē pieauga. Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piegādēm decembrī ceturtdien pieauga par 1 ASV dolāru līdz 75,58 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena piegādēm janvārī Londonas biržā palielinājās par 1,23 ASV dolāriem līdz 79,33 dolāriem par barelu.
Piektdien Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena janvārim bija 76,51 ASV dolārs par barelu, kas ir par 0,9% vairāk nekā pirms nedēļas. Savukārt Londonas biržā «Brent» markas jēlnaftas cena piegādēm janvārim bija 80,36 dolāri par barelu, kas ir par 1,2% vairāk nekā iepriekšējā piektdienā.
