Zivrūpnieki: Kaļiņingradas apgabalā izejvielu trūkuma dēļ apdraudēta šprotu ražošana

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka / LETA

Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur ir daudz zivju pārstrādes uzņēmumu, sāk trūkt šprotu izejvielu saistībā ar sankcijām un rubļa kursa kritumu, tādēļ varētu tikt samazināta vai pat pilnībā apturēta šprotu un citu zivju konservu ražošana, paziņoja tirgus dalībnieki, lai gan Kaļiņingradas apgabala gubernators to noliedza.

«Konservu ražotāji Kaļiņingradā cieš zaudējumus un var slēgt ražošanu, jo pamatā brētliņu piegādātāji bija no Baltijas,» ziņu aģentūrai ITAR-TASS sacīja Krievijas Zivsaimniecības un akvakultūru uzņēmumu savienības izpilddirektors Sergejs Gudkovs.

Viņš stāstīja, ka pēc Krievijas augusta sākumā noteiktā pārtikas un lauksaimniecības produkcijas importa aizlieguma brētliņu un reņģu cena Eiropas Savienībā ir kritusies, bet importa konservi rasa būtisku konkurenci Krievijas ražojumiem, jo zivju konservi nav to produktu sarakstā, kurus aizliegts ievest Krievijā.

Krievijas federālās zivsaimniecības aģentūras «Rosribolovstvo» dati liecina, ka Kaļiņingradas apgabals ir pamata reģions šprotu ražošanai Krievijā. Apgabalā lielākie šīs jomas uzņēmumi ir «RosKon» un «Za Rodinu».

«RosKon» mārketinga un pārdošanas nodaļas vadītājs Jurijs Čjumins ITAR-TASS norādīja, ka «atbildes sankciju ieviešanas dēļ mēs esam uz robežas, lai apturētu šprotu ražošanas līnijas, nevaram pietiekami saņemt izejvielas pat brētliņām tomātu mērcē. Ražošanu apstādināt varētu būt nepieciešams jau decembrī».

Viņš norādīja, ka šprotu ražošanai nepieciešamās brētliņas un reņģes reizēm var nozvejot Baltijas jūras dienvidos, kur to uz kvotu pamata ir ļauts darīt Krievijas uzņēmumiem, tomēr pamatā konservu izejvielas tiek iegūtas jūras ziemeļu daļā, kur zvejo Latvija, Igaunija, Somija un Zviedrija.

«Za Rodinu» valdes priekšsēdētājs Leonīds Popovs ITAR-TASS stāstīja, ka 40% izejvielu uzņēmums importē. Ja agrāk brētliņas tika iepirktas no Igaunijas un Somijas, tad tagad to nav iespējams izdarīt, turklāt viņš norādīja, ka līgumi ar piegādātājiem tiek slēgti ārvalstu valūtā un norēķini tiek veikti pēc faktiskā kursa, bet kompānija nespēj paaugstināt produkcijas cenas un rubļa kursa krituma dēļ cieš zaudējumus.

«Rosribolovstvo» norādīja, ka saistībā ar Krievijas teritoriālo ūdeņu paplašināšanu pie anektētās Ukrainas Krimas pussalas Krievijas zvejnieki gūst labu lomu, «kas ievērojamā mērā spēj kompensēt importa samazinājumu».

Kaļiņingradas apgabala gubernators Nikolajs Cukanovs žurnālistiem gan noliedza, ka apgabala zivsaimniecības uzņēmumiem ir jāsaskaras ar izejvielu trūkumu.

«Dažos plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija par to, ka apgabalā varētu slēgt uzņēmumus, kas ražo šprotes, nav patiesa. Tas ir mīts. Tādas problēmas vispār nav. Es lasīju materiālus plašsaziņas līdzekļos - visdrīzāk ir noticis nepareizs situācijas traktējums,» viņš klāstīja, uzsverot, ka tiek ķertas, saldētas un sagatavotas izejvielas ražotājiem vietējā tirgū.

Pēc gubernatora Cukanova lūguma izskaidrot situāciju arī Kaļiņingradas zivju pārstrādes uzņēmumu grupas («Мarfiš», «Petrotral», «Аļes», ZRK un citu) pārstāvis Nikolajs Nečajs paziņoja, ka vietējie zvejnieki pilnībā spēj nodrošināt pieprasījumu pēc izejvielām šprotu ražošanai.

Viņš norādīja, ka nelielu paniku zivju pārstrādātājos ir izraisījušas Krievijas noteiktās sankcijas, kas liedz ievest zivis no Eiropas Savienības valstīm, tostarp Latvijas un Igaunijas, un tādējādi pārstrādātājiem ir jāmeklē jauni piegādātāji, kuru piedāvājums nereti ir zemākas kvalitātes.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu