EK šomēnes varētu nākt klajā ar 300 miljardu eiro aizdevuma programmu

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Eiropas Komisija (EK) šī mēneša laikā nāks klajā ar 300 miljardu eiro aizdevuma programmu, kura paredzēta izaugsmes veicināšanai un investīciju stimulēšanai Eiropas Savienībā (ES), . pastāstīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis .

Dombrovskis šonedēļ piedalās Eiropas Parlamenta (EP) grupas Eiropas Tautas partijas (ETP) vadības sanāksmē Jūrmalā. Politiķis aģentūrai LETA norādīja, ka sanāksmes pirmais darba kārtības jautājums bija par to, kā ES nodrošināt ekonomisko izaugsmi.

«Ir vairāki darba virzieni, taču būtiskākie, kuri būtu jāpiemin, ir ES konkurētspējas stiprināšana, nostiprinot ES iekšējo tirgu, it īpaši tādās jomās kā enerģija, pakalpojumi, digitālais vienotais tirgus. Tāpat ir jāveicina investīcijas zinātnē un inovācijās, kura, lai neteiktu vairāk, ir vienīgā joma, kurās citas attīstītās ekonomikas proporcionāli novirza lielākus līdzekļus. Tāpat aktuāla ir administratīvā sloga mazināšana, starptautiskās tirdzniecības veicināšana, ieskaitot brīvās tirdzniecības līgumus ar ASV, Japānu, kā arī Kanādu,» skaidroja Dombrovskis, paužot uzskatu, ka vienlaikus ir jānodrošina vienota Eiropas standartu ievērošana tādās jomās kā pārtikas drošība, personu datu aizsardzība.

Dombrovskis arī uzsvēra, ka tās ir strukturālās reformas ES dalībvalstīs, kurās problēmas var būt dažādas.

«Katrai valstij tas ir specifiski - jautājumi, kuri saistīti ar darbaspēka tirgus elastību, sociālās sistēmas ilgtspēju vai slēgto profesiju atvēršanu, nodokļu slogu pārnešanu uz citām jomām, kas mazāk ietekmē izaugsmi,» uzskatīja viceprezidents, kurš tikšanās laikā esot arī «ieskicējis EK 300 miljardu eiro aizdevumu programmu».

«Tā ir prioritāte, ar kuru EK publiski nāks klajā šī mēneša laikā, taču tāpat ir jādomā par ekonomikas pieprasījuma puses veicināšanu, jo zināmā mērā daudzās ES valstīs mēs pašlaik redzam situāciju, kāda Latvijā bija varbūt pirms diviem vai trim gadiem. No vienas puses, Latvija bija straujāk augošā ES ekonomika, bet, no otras puses, iedzīvotāji sacīja, ka to nejūt savās kabatās,» sacīja Dombrovskis.

Viņš arī skaidroja, ka nākamgad visās 28 ES dalībvalstīs pirmo reizi kopš krīzes sākuma būs ekonomikas izaugsme un esot cerība, ka iedzīvotāji to spēs sajust arī «savās kabatās», kas veicinās iekšzemes patēriņu un ekonomikas izaugsmes bāzi padarīs plašāku. Dombrovskis arī norādīja, ka tā nebūs tikai uz eksportu orientēta izaugsme.

Vaicāts par iemeslu, kādēļ sesija par ekonomikas izaugsmi bija slēgta, Dombrovskis skaidroja, ka sanāksmes pirmais darba kārtības jautājuma mērķis bija veicināt diskusijas par tām politiskajām izvēlēm, kuras būtu «ETP piedāvājums no šīm politikas izvēlēm».

«Cik liels uzsvars būtu jāliek uz finansiālo stabilitāti, cik liels uzsvars būtu ekonomikas stimulēšanai?» retoriski vaicāja Dombrovskis.

«Ir jāatrod pareizais balanss, kas spēj nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi,» viņš sacīja.

Jau ziņots, ka Eiropadome šā gada oktobrī Briselē vienojās atbalstīt EK priekšsēdētāja Junkera priekšlikumu par 300 miljardu eiro sadalīšanu vairākām nozarēm izaugsmes veicināšanai.

Junkers šā gada jūlijā publiskoja politiskās vadlīnijas, kurās bija pausta nepieciešamība mobilizēt 300 miljardus eiro, lai stimulētu privātās investīcijas.

Viņa ierosinātā programma varētu darboties trīs gadus, un tās galvenais mērķis būtu padarīt ES vitālāku un nostiprināt tās industriālo sektoru.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu