Joprojām nav skaidrības par gaidāmo EK 7,7 miljonu atbalstu piensaimniekiem

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens / LETA

Patlaban ne Zemkopības ministrijai, ne arī lauksaimnieku organizācijām nav pieejama detalizētāka informācija par Eiropas Komisijas (EK) 7,7 miljonu eiro atbalsta piešķiršanu piensaimniekiem, tikmēr par šo jautājumu plānots debatēt nākamnedēļ, 25.novembrī, notiekošajā Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes sēdē, kurā ar organizāciju vadītājiem tiksies zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

«EK plānotais 7,7 miljonu atbalsts ir vienreizējs atbalsts piensaimniekiem saistībā ar Krievijas embargo, nākamnedēļ ministrs par šo tēmu runās ar lauksaimniekiem konsultatīvajā padomē,» sacīja Zemkopības ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece.

Arī lauksaimnieku organizāciju pārstāvji atzina, ka patlaban nav saņemta detalizētāka informācija par atbalsta izsniegšanas laiku un sadales kritērijiem, taču tā tiek gaidīta pacietīgi un ar sapratni, apzinoties sarežģīto situāciju saistībā ar pabalstu izmaksu arī citām nozarēm par zaudējumiem Krievijas embargo dēļ.

Kā ziņots, EK vakar, 19.novembrī, apstiprinājusi lēmumu piešķirt 28 miljonu eiro atbalstu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas piena ražotājiem, kas tiks novirzīts zaudējumu segšanai saistībā ar Krievijas aizliegumu ievest Eiropas Savienības lauksaimniecības produktus. Igaunija saņems 6,9 miljonus eiro, Latvija - 7,7 miljonus eiro, bet Lietuva - 14,1 miljonu eiro. Atbalsts aprēķināts, pamatojoties uz attiecīgo valstu piena kvotu izpildi 2013.-2014.gadā.

Zemnieku organizācijas savukārt norādīja, ka nav skaidrs, par cik ilgu laika posmu aprēķināts atbalsts, tikmēr vairāk nekā trīs mēnešu laikā Krievijas embargo piena nozarei Latvijā ir radījis zaudējumus vairāku desmitu miljonu eiro apmērā, līdz ar to gaidāmais atbalsts varētu segt tikai pāris mēnešu zaudējumus.

Tāpat zemnieki apliecināja, ka Latvijas lauksaimnieki nav atteikušies no ieceres pievienoties Baltijas valstu un Somijas kolēģu plānotajām protesta akcijām decembrī Briselē.

Lauksaimnieku konsultatīvā padome izveidota 2009.gadā, lai pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas uzklausītu lauksaimnieku organizāciju priekšlikumus. Padomē darbojas pārstāvji no Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, biedrības «Zemnieku saeima», Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas un Latvijas Jauno zemnieku kluba.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu