Latvijas zemnieki pieļauj iespēju piedalīties lietuviešu protesta akcijās Briselē (5)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens / LETA

Ja saistībā ar sarežģīto situāciju piena nozarē tuvākajā laikā netiks rasts risinājums iepriekš solītā papildu atbalsta veidā no Eiropas Savienības (ES), Latvijas lauksaimnieki neizslēdz iespēju pievienoties Lietuvas kolēģiem protesta akcijās Briselē, atzina zemnieku organizāciju pārstāvji.

«Ja protesta akcijas būs nepieciešamas, lemsim par dalību tajās kopā ar kaimiņvalstīm. Protesta akcijas ir viens no instrumentiem, lai Eiropas līmenī Latvijas piena ražotāji tiktu sadzirdēti,» sacīja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš norādīja, ka līdz šim ir notikušas tikšanās ar ES lauksaimniecības komisāru, jautājums ir izskatīts ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, tomēr, lai gan visi apzinoties situācijas nopietnību, reāla risinājuma joprojām nav.

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs atzina, ka

organizācija atbalsta ieceri par protesta akcijām, lai gan jārēķinās ar ļoti lielu iepriekšējās sagatavošanās darbu.

«Kopumā šādu ieceri atbalstām un esam gatavi pievienoties protestos. Tomēr protesta akcijas noorganizēšana Baltijas valstu līmenī prasa milzīgus cilvēku, laika un finansiālos resursus, ko labi saprotam pēc iepriekšējo piketu organizēšanas. Ja arī Latvija nolems piedalīties, tad piketam ir jēga tikai tad, ja tas ir pamanāms,» sacīja Treibergs.

Viņš arī sacīja, ka organizācija nosūtījusi prasības Latvijas un ES amatpersonām, sekos līdzi tālākai reakcijai un tad lems, ko darīt tālāk. Lai pieņemtu lēmumu par protesta akciju, tas jāsaskaņo ar visām dalīborganizācijām un jāvienojas par tālāko rīcību, sacīja organizācijas vadītājs.

Kā ziņots, Lietuvas piena ražotāji 11.novembrī pulcēsies uz apspriedi Viļņā, lai smago situāciju nozarē Krievijas noteiktā embargo apstākļos pārrunātu ar valdības pārstāvjiem. Ja būs nepieciešams, zemnieki pieļauj iespēju rīkot protesta akcijas gan Viļņā, gan, sadarbojoties ar citu valstu kolēģiem, arī Briselē.

Lietuvas Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs Andrejs Stančiks norādījis, ka

Lietuvas piensaimnieki «strādā zemāk par pašizmaksu», bet atbalstam, kas viņiem tiek piešķirts, nav lielas saistības ar Krievijas embargo

- tā vienkārši ir palīdzība, kas viņiem pienākas arī tāpat, tā vienīgi tiek izmaksāta pirms laika.

Pēc Stančika teiktā, visu bloka valstu kopējie zaudējumi Krievijas embargo dēļ sasniegs aptuveni 5 miljardus eiro, tostarp Lietuva vien zaudēs miljardu eiro.

Tikmēr LOSP nosūtīja vēstuli Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V), Saeimai un Eiropas Komisijai (EK) ar aicinājumu panākt ātrāku rīcību konkrētu lēmumu pieņemšanā, lai sniegtu solīto atbalstu piena ražošanas nozarei zaudējumu kompensēšanai saistībā ar Krievijas ekonomiskajām sankcijām pret Eiropas Savienību (ES).

Savukārt «Zemnieku saeima» brīdinājusi, ka, saasinoties situācijai saistībā ar piena pārprodukciju un krītošajām piena iepirkuma cenām, piensaimnieki sākuši izpārdot ganāmpulkus, bet iepriekš solītais ES atbalsts nozarei tikmēr joprojām kavējas, līdz ar to veidojas situācija, ka drīzumā nozare tiks iznīcināta.

Kā ziņots, septembrī vizītes laikā Rīgā toreizējais ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs norādīja, ka kompensācijas par zaudējumiem piensaimniekiem saistībā ar Krievijas embargo būs pieejamas jau līdz gada beigām, tomēr to apmērs pagaidām nav zināms un būs atkarīgs no Zemkopības ministrijas laikus veiktām aplēsēm.

Savukārt Latvijas valdība plāno nākamnedēļ skatīt jautājumu par 7 993 480 miljonu eiro piešķiršanu piensaimniecības nozarei ciltsdarba un augstvērtīgu ganāmpulku saglabāšanai.

Ja valdība priekšlikumu atbalstīs, piensaimnieki līdz gada beigām no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem varētu saņemt maksājumu par katru govi vidēji 65 eiro apmērā.

Jau iepriekš ministrijā norādīja, ka saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra (LDC) apkopoto informāciju pirms Krievijas ekonomisko sankciju ieviešanas piena iepirkuma cena jūnijā bija 295,89 eiro par tonnu un jūlijā - 293,16 eiro par tonnu. Savukārt oktobra pirmajā pusē cena nokritusi līdz 220 eiro par tonnu. Līdz ar to kopumā piena nozarei tikuši radīti zaudējumi 7,9 miljonu eiro apmērā, norāda ministrijā.

Jau vēstīts, ka Krievijas 7.augustā noteiktās sankcijas skar ne tikai piena produkcijas ražotājus, bet arī piena piegādātājus, līdz ar to plānoti atbalsta pasākumi, kas vairāk nekā 10 000 nozarē iesaistīto piena ražotāju palīdzētu atvieglot situāciju pieaugošās konkurences apstākļos.

Viens no atbalsta veidiem, kas jau ir izmaksāts, ir seši miljoni eiro ciltsdarbam. Atbalsts sedz līdz 70% jeb līdz 46 eiro no izmaksām, kas saistītas ar šķirnes govs produktivitātes kontroles testiem.

Komentāri (5)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu