Latvija lidostas un «airBaltic» aktīvu aresta prasībai meklēs atbalstu EK (53)

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka / LETA

Lietuvas tiesas piespriestā un Eiropas Savienības (ES) tiesas apstiprinātā prasības nodrošinājuma, arestējot Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» un starptautiskās lidostas «Rīga» aktīvus nepilnu 200 miljonu litu (58 miljonu eiro) apmērā, izvērtēšanā Latvija plāno meklēt atbalstu Eiropas Komisijā (EK), teica Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Premjere intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» uzsvēra, ka lidostas un aviokompānijas aktīvu aresta prasības nodrošināšana ir neadekvāta un Latvija darīs visu iespējamo, lai to nepieļautu.

Straujuma stāstīja, ka pirmdien pārrunāja šos jautājumus ar Lietuvas premjeru, kā arī situācija pārrunāta satiksmes ministru starpā. Pēc viņas teiktā, arī Lietuvas premjerministrs

uzskata, ka mantas aresta uzlikšana ir neadekvāts solis.

«Laikā, kad mums būs prezidentūra, kad mums ir jāveic šie lidojumi, veikt mantas arestu tādā apjomā, tas ir pilnīgi nepieņemami,» teica premjere.

Viņa atzīmēja, ka Lietuvā pašlaik norit vēl viena tiesvedība saistībā ar «flyLAL» īpašniekiem, kuriem pārmet, ka tie kompāniju mākslīgi noveduši līdz maksātnespējai. «Tā kā visa šī lieta nav viennozīmīga.

Protams, valdībai nav iespējas ietekmēt tiesas lēmumus,

taču mēs strādājam un vērsīsimies Eiropas Komisijas (EK) Konkurences direktorātā, lai iesaistītu šajās diskusijās EK,» teica Straujuma.

Valdības vadītāja atzīmēja, ka juristi jau tuvākajās dienās plāno iesniegt informāciju EK.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka ES Tiesa 23.oktobrī apstiprinājusi Lietuvas tiesas spriedumu par Rīgas lidostas un «airBaltic» aktīvu apķīlāšanu. Pagaidām kompāniju aktīvi vēl nav arestēti, jo akcepts prasības nodrošinājumam ir jādod arī Latvijas Augstākajai tiesai.

«airBaltic» korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags iepriekš norādīja, ka ES Tiesas

spriedums neietekmēs «airBaltic» biznesa stratēģiju Lietuvā.

«Pāragri vēl spekulēt [par «airBaltic» tālāko rīcību saistībā ar ES Tiesas spriedumu], pirms saņemti visi dokumenti, jebkurā gadījumā tas nemaina mūsu biznesa stratēģiju Lietuvā,» sacīja Vanags.

Savukārt lidostas «Rīga» Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane aģentūrai BNS iepriekš minēja, ka Latvijas Augstākā tiesa bija vērsusies ES tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem par to, kā interpretējama ES regula par citas dalībvalsts tiesu nolēmumu atzīšanu. «Latvijas tiesās «flyLAL» atsaucas uz šo regulu, lūdzot izpildīt Lietuvas tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu. ES Tiesa Latvijas Augstākajai tiesai ir sniegusi atbildes par regulas interpretāciju, līdz ar ko Augstākā tiesa atsāks lietas izskatīšanu, lai pieņemtu lēmumu pēc būtības,» teica Rinmane.

2008.gada 31.decembrī Lietuvas Apelācijas tiesa atstāja spēkā Viļņas apgabaltiesas lēmumu noteikt starptautiskās lidostas «Rīga» un «airBaltic» īpašumu nepilnu 200 miljonu litu (58 miljonu eiro) vērtībā arestu, ko bija pieprasījusi Lietuvas nacionālā aviokompānija «flyLAL », vainojot «airBaltic» negodīgā konkurencē. «flyLAL» 2009.gada janvārī iesniedza bankrota pieteikumu, kā vienu no iemesliem minot negodīgu konkurenci aviācijas sektorā.

Tomēr 2013.gada maijā Latvijas Augstākā tiesa vērsās ES Tiesā pēc sākotnējā sprieduma par to, vai ir pamats Latvijā neatzīt Lietuvas Apelāciju tiesas spriedumu.

Starptautiskā lidosta «Rīga» ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Komentāri (53)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu