Latvijas sabiedrība neatkarīgi no dzimuma un vecuma kopumā noraida ideju par dzimumu kvotu ieviešanu uzņēmumu valdēs, liecina «Latvijas faktu» pētījums.
Aptauja: sabiedrība kopumā noraida domu par dzimumu kvotu ieviešanu uzņēmumu valdēs (34)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kvotas ieviešanai valdē, lai nodrošinātu dzimumlīdztiesību, piekrita 30,1%, biežāk sievietes, nepiekrita 55,9% respondentu, biežāk vīrieši.
Aptaujāto studentu nostāja bija vēl kritiskāka - piekrita 18%, nepiekrita 71% studentu.
Pētnieki secina, ka tādējādi var pieņemt, ka
Latvijas iedzīvotāji šādu mehānismu uzskata par mākslīgu un situācijai neatbilstošu iejaukšanos uzņēmumu pārvaldē.
Pētījums arī rāda - lai gan lielākā daļa respondentu atzina, ka ir daudzas nozares, kurās nav atšķirības, vai uzņēmumu vada vīrietis vai sieviete, piemēram, reklāma, mārketings, viesnīcu un restorānu bizness, valsts vai pašvaldības iestādes,
joprojām saglabājušies priekšstati par tipiskajām sieviešu un vīriešu nozarēm.
Pēc gandrīz visu aptaujas dalībnieku uzskata, tādi uzņēmumi kā autoserviss (90,3%), metālapstrādes uzņēmums (89,8%) veiksmīgāk strādātu, ja tos vadītu vīrietis. Celtniecības uzņēmumus, apsardzes firmas, enerģētikas uzņēmumus un grants ieguves karjera izstrādes uzņēmumus minēja apmēram 80% respondentu neatkarīgi no dzimuma.
Biežāk respondenti neatkarīgi no dzimuma uzskatīja, ka tādi uzņēmumi kā skaistumkopšanas salons (78%), bērnudārzs (75%) un šūšanas ateljē (59%) – būtu veiksmīgāki, ja tos vadītu sieviete.
Jau ziņots, ka «Latvijas faktu» iedzīvotāju aptauja par dzimumlīdztiesības situāciju Latvijā un tās dinamiku pēdējo 13 gadu laikā liecina, ka
stereotipu maiņa par dzimumu līdzvērtību praksē notiek lēni.
Lai arī vairāk nekā puse (65%) Latvijas iedzīvotāju prasības darbavietās pret sievietēm un vīriešiem atzīst par līdzvērtīgām, joprojām būtiska daļa sabiedrības uzskata, ka darba tirgū vīrietim ir izdevīgākas pozīcijas un lielākas iespējas nekā sievietei. Stereotipi, ar kuriem visvairāk tiek saistīta nevienlīdzīgā attieksme, ir atalgojuma samērs par vienāda apmēra un satura darbu, kā arī sociālo lomu un pienākumu sadale ģimenē.
Aptauja veikta pēc Sabiedrības integrācijas fonda pasūtījuma, kas īsteno kampaņu «Līdzvērtīgas iespējas» Eiropas Kopienas projekta ietvaros, lai sekmētu sabalansētu sieviešu un vīriešu pārstāvniecību ekonomisko lēmumu pieņemšanā Latvijā un samazinātu sabiedrībā esošos mītus par dzimumu lomām un to ietekmi uz atalgojumu, karjeras izaugsmi un profesijas izvēli. Projektu īsteno Sabiedrības integrācijas fonds.