Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi šonakt Briselē pēc vairāku stundu ilgām diskusijām Eiropadomes sanāksmē vienojušies par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030.gadam.
ES vienojas par jaunajiem klimata un enerģētikas politikas mērķiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai gan šonedēļ izskanējis, ka Latvijai no šīs politikas ieviešanas var būt apjomīgi zaudējumi, tādējādi bremzējot tautsaimniecības attīstību, jaunākā dokumenta versija paredz, ka Latvijai tajā būs labvēlīgāki nosacījumi, nekā iepriekš prognozēts.
Valstu līderi vienojušies, ka dalībvalstīm ar zemāku iekšzemes kopprodukta apjomu uz vienu iedzīvotāju būs mazāks siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķis.
Būtiskākais ieguvums Latvijai būs saistībā ar Emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) jomu, kurā ietilpst lauksaimniecība un transporta nozare. Lai gan kopējais mērķis visām ES dalībvalstīm paliek tas pats - līdz 2030.gadam SEG emisijas samazināt par 43% salīdzinājumā ar 2005.gada rādītājiem, neoficiāli aprēķini liecina, ka uz, ka uz Latviju varētu attiekties 10% emisiju samazinājums.
Latvijai nebūs saistošs mērķis par 43% samazināt SEG emisijas līdz 2030.gadam. Latvijai tie būs 10%, kā tas bija klimata un enerģētikas paketē 2020.gadam.
Kā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Latvijas SEG emisijas pašlaik ir tuvu 2005.gada līmenim. Tas nozīmē, ka Latvijas IKP turpina pieaugt, bet SEG emisijas nepieaug vienlīdz strauji, un klimata politika nav pretrunā ar ekonomisko attīstību.
Valstis ir vienojušās par klimata un enerģētikas politiku, paredzot arī atsevišķus kompensācijas mehānismus saistībā ar SEG emisijām, kur kopējais mērķis ir samazināt emisijas par 43% attiecībā pret 2005.gadu. Tā saucamajā ETS sektorā, jeb lielo enerģētikas uzņēmumu nozarē valstīm paredzami trīs atbalsta mehānismi. No ETS tirdzniecības ieņēmumiem tiks izveidots 2% fonds valstīm, kurām IKP ir zemāks par 60% gadā uz vienu iedzīvotāju. Finansējums tiks sadalīts starp valstīm, lai uzlabotu energoefektivitāti un modernizētu enerģijas sistēmas.
Finansējuma sadalē tiks iesaistītas dalībvalstu nacionālās bankas. Šajā kategorijā ietilpst arī Latvija.
No visu ES dalībvalstu kopējiem ienākumiem, kas veidosies pārdodot emisiju kvotas (tiesības piesārņot dabu), 10% no naudas tiks sadalīta starp valstīm, kuru IKP rādītāji uz vienu iedzīvotāju nesasniedz 90% no Eiropas vidējā. Arī šis attieksies uz Latviju
Paredzēts arī turpināt piešķirt bezmaksas kvotas lielajiem energopatēriņa uzņēmumiem. Pagaidām gan nav zināms, kāds būs šo kvotu apjoms.
Kā iepriekš aģentūru LETA informēja VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola, Latvijā šādi uzņēmumi ir AS «Rīgas kuģu būvētava», SIA «Lauma Fabrics», SIA «Sabiedrība Mārupe», AS «Ventbunkers», SIA «Saulkalne S», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Lode», SIA «Olaines ķīmiskā rūpnīca «Biolars«», SIA «Cemex», SIA «Knauf» un citi.
Attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem, kur mērķis ir noteikts 27%, valstis vienojušās, ka katra dalībvalsts varēs pati izvēlēties apjomus. Tāpat arī energoefektivitātes jomā - lai arī kopējais mērķis ir 27%, dalībvalstis varēs noteikt pašas savu mērķi.
Nospraužot starpsavienojumu mērķus, dokumentā ir vairākās vietās izceltas Baltijas valstis, paredzot, ka to elektroenerģija un gāzes savienojumi tiks saslēgti sinhronā tīklā ar pārējo ES, tādējādi nodrošinot to neatkarību no Krievijas un izbeidzot to izolētību no ES elektroenerģijas un dabasgāzes tīkliem.
Pēc lēmuma pieņemšanas Eiropas Komisijas pašreizējais priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu atgādināja, ka tad, kad EK publiskoja savus priekšlikumus, daudzi tos kritizēja, apgalvojot, ka tie ir slikti mērķi, kas publiskoti sliktā laikā. «Šodien mēs pierādījām, ka tiem, kas tā teica, nebija taisnība,» teica Barrozu.