Savas ģimenes pašreizējo materiālo stāvokli kā labu septembrī vērtēja 12% iedzīvotāju. Tas ir pieaugums salīdzinājumā ar augustu, kad ģimenes materiālo stāvokli kā labu vērtēja 10% iedzīvotāju, tā liecina jaunākā «DNB Latvijas barometra» pētījuma rezultāti.
To iedzīvotāju skaits, kuri savas ģimenes pašreizējo materiālo stāvokli vērtējuši kā sliktu, septembrī bija 31%, bet augustā šādu iedzīvotāju skaits bija 38%.
2014.gada septembrī biežāk nekā augustā iedzīvotāji savas ģimenes pašreizējo materiālo stāvokli vērtējuši kā «viduvēju» - augustā šāds vērtējums bija 51% iedzīvotāju, bet septembrī - 56%.
Septembrī par pieciem punktiem palielinājies pašreizējā ģimenes materiālā stāvokļa vērtējuma indekss - no mīnus 18 punktiem augustā līdz mīnus 13.
Septembrī biežāk nekā pirms mēneša izteiktas pozitīvas prognozes par ģimenes materiālo stāvokli pēc gada - uz uzlabošanos norādīja 20% (augustā - 19%), bet uz pasliktināšanos - 15% (augustā - 20%). Ģimenes materiālā stāvokļa attīstības prognozes indekss septembrī ir pakāpies virs nulles atzīmes un ir plus divi salīdzinājumā ar mīnus vienu augustā.
Latvijā puse iedzīvotāju valsts ekonomikas stāvokli vērtē kā sliktu
Latvijā šogad septembrī puse iedzīvotāju valsts ekonomikas stāvokli vērtēja kā sliktu, kas ir par sešiem procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina jaunākais « DNB Latvijas barometra» pētījums.
«Iedzīvotāju noskaņojums ir kļuvis atzinīgāks visās pētījumā ietvertajās jomās, un lielākais kāpums vērojams kopējās situācijas attīstības vērtējumā,» teikts pētījumā, piebilstot, ka kopējās situācijas attīstības vērtējuma indekss septembrī ir pakāpies par 11 punktiem.
Pēc aptaujas datiem, pašreizējā Latvijas ekonomikas situācija septembrī vērtēta mazāk kritiski nekā pirms mēneša, proti, par labu to uzskatīja 3% (augustā - 4%), bet par sliktu - 50% (augustā - 56%).
Tāpat nedaudz optimistiskāki kā augustā iedzīvotāji bijuši, vērtējot Latvijas ekonomikā notiekošās izmaiņas, proti, to, ka ekonomikas stāvoklis šobrīd uzlabojas, septembrī norādīja 13% (augustā - 11%), bet viedokli, ka tas pasliktinās, pauda 33% (augustā - 38%). Lai gan Latvijas ekonomikas stāvokļa izmaiņu virziena indekss septembrī ir pakāpies (no -27 līdz -20), tas joprojām ir zemāks nekā periodā no 2012.gada maija līdz 2014.gada jūlijam, kad indeksi bija robežās no -14 līdz 0.
Savukārt, runājot par Latvijas ekonomikas stāvokli pēc gada, 20% (augustā - 16%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju septembrī pauda uzskatu, ka tas būs uzlabojies, bet pretēju viedokli pauda 26% (augustā - 36%).
Mazāk kritiski nekā pirms mēneša septembrī tika vērtēts arī pašreizējais ģimenes materiālais stāvoklis. Kopumā 12% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju septembrī atbildēja, ka viņu pašreizējais ģimenes materiālais stāvoklis ir ļoti labs vai drīzāk labs (augustā - 10%), savukārt atbildes ļoti slikts un drīzāk slikts atzīmēja 31% (augustā - 38%), bet 56% norādīja, ka viņu ģimenes finansiālā situācija ir viduvēja (augustā - 51%).
Septembrī biežāk nekā pirms mēneša izteiktas pozitīvas prognozes arī par ģimenes materiālo stāvokli pēc gada, proti, uz uzlabošanos norādīja 20% (augustā - 19%), bet uz pasliktināšanos – 15% (augustā - 20%).
Joprojām vairākums jeb 63% (augustā - 68%) pētījuma dalībnieku septembrī negatīvi vērtē iespējas Latvijā atrast labu darbu, kamēr pozitīvu vērtējumu sniedza 6% (augustā - 6%).
Atzinīgāk septembrī vērtēts arī valdības darbs - pozitīvu vērtējumu tam sniedza 24% (augustā - 20%), bet negatīvu – 71% (augustā - 72%).
«DNB Latvijas barometrs» ir ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.