Borrozu atvadās no Eiropas Parlamenta deputātiem

Savā runā Borrozu pievērsās paša gaitām EK prezidenta amatā un vairāk nekā pusstundu ilgajā runā uzskaitīja savas komisijas ievērojamākos sasniegumus.

Borrozu atzina, ka emocionālākais brīdis viņa karjerā bijis Eiropas Savienības (ES) Nobela Miera prēmijas saņemšana, kā arī viņš esot lepns par ES klimata politikas tālāku virzīšanu.

Viņš norādīja, ka kopš stāšanās amatā 2004.gadā ES ir pārdzīvojusi konstitucionālo krīzi - ES konstitūcijas noraidīšanu Francijā un Nīderlandē, kā arī parādu un ekonomisko krīzi.

Kā piebilda Barrozu, pašlaik ES ir saskārusies ar ģeopolitisko krīzi, cīnoties ar daudz agresīvāk noskaņoto Krieviju, kuras uzvedību Ukrainā viņš raksturoja kā nepieņemamu.

Barrozu uzsvēra, ka viņa komisijas laikā ir uzlabota finanšu pārvaldība un, par spīti nestabilajai ekonomikas situācijai, ES turpina būt viens no dāsnākajiem ziedotājiem pasaules mēroga nelaimēs.

Tomēr savā runā viņš nepievērsās aktuālākajām ES problēmām - augsto bezdarba līmeni un savienības atsvešinātību no tās pilsoņiem.

Mazāk nekā 200 no 751 EP deputāta bija ieradušies noklausīties Barrozu atvadu runu, un deputātu viedokļi par Barrozu darbu dalījās.

Vairāku politisko grupu līderi Barrozu pārmeta izvairīšanos runāt par bezdarba līmeni ES un «vadības trūkumu», savukārt «zaļo» grupas pārstāvis Felipe Lamberts norādīja, ka pašlaik nabadzības risks ES ir par 4% lielāks nekā pirms pieciem gadiem.

Savukārt eiroskeptiķis Naidžels Farāžs pateicās Barrozu par iesaistīšanos debatēs par Lielbritānijas dalību ES. Viņš arī pauda gandarījumu, ka Barrozu Lielbritānijas premjerministram Deividam Kameronam parādījis, kurš ir «galvenais», kad tiek lemts par tādiem jautājumiem kā migrācijas ierobežojumu noteikšana.

EP prezidents Martins Šulcs, kurš bieži iesaistījies sīvās debatēs ar Barrozu, norādīja, ka kopumā portugāļu politiķis ir pelnījis cieņu un atzinību par desmit gadiem EK prezidenta amatā.