Tālākai pieņemšanai virza izmaiņas minimālā ienākuma līmeņa noteikšanā (1)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Ministru kabineta komiteja šodien atbalstīja un izskatīšanai valdībā virzīja Labklājības ministrijas (LM) koncepciju «Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu», kas paredz, sākot ar 2017.gadu, valstī noteikt jaunu minimālā ienākuma līmeni, ko izmantos, aprēķinot, piemēram, minimālos pabalstus, nosakot ienākuma neapliekamo minimumu, kā arī dažādu pabalstu apmēru.

Koncepcija paredz, ka minimālais ienākuma līmenis 2017.gadā pirmajai personai mājsaimniecībā būs 129 eiro, bet par katru nākamo mājsaimniecības locekli tas samazināsies.

Proti, otrajam un pārējiem mājsaimniecībā dzīvojošajiem pieaugušajiem minimālā ienākuma līmenis būs 70% apmērā no 129 eiro, bet bērniem līdz 14 gadu vecumam tas būs 50% apmērā no 129 eiro, savukārt bērniem, vecākiem par 14 gadiem, - 70% apmērā no 129 eiro. Tādējādi, piemēram, divu pieaugušu cilvēku mājsaimniecības minimālā ienākuma līmenim būs jābūt 220 eiro, ja viņiem pievienosies viens bērns līdz 14 gadu vecumam - tam būs jābūt 285 eiro, ja divi bērni - 349 eiro, trīs bērni - 414 eiro.

Līdz ar šīm izmaiņām LM arī rosina no 75 eiro līdz 129 eiro palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un no 70 līdz 129 eiro palielināt minimālo pensiju.

Papildus tam ministrija piedāvā radīt jaunu iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu, kas netiktu saistīts ar sociālās drošības vai citām sistēmām, bet tiktu izmantots, lai novērtētu minimālo ienākumu adekvātumu un pietiekamību.

Līdzīgu grozu līdz šī gada janvārim rēķināja Centrālā statistikas pārvalde, bet patlaban tas vairs netiek darīts. LM piedāvā izstrādāt jaunu grozu un ieviest to 2018./2019.gadā.

Ministrija norāda, ka iztikas minimuma grozs palīdzētu veidot efektīvu un adekvātu ienākumu atbalstu, ņemot vērā indivīda vajadzības. Tāpat tas ļautu novērtēt relatīvā nabadzības sliekšņa derīgumu, minimālo ienākumu adekvātumu sociālās aizsardzības kontekstā, kā arī palīdzētu noteikt papildus nepieciešamo ienākuma atbalstu un varētu sniegt padomus finanšu un parādu jautājumā.

Vēl viena no iztikas minimuma groza priekšrocībām būtu skaidra normatīvā interpretācija, nevis relatīvais nabadzības slieksnis, kas noteikts procentuālā līmenī, skaidro ministrijā.

Vienlaikus gan tiek norādīts, ka praksē iztikas minimuma grozu aicina neizmantot pabalstu piešķiršanā, ņemot vērā vairākus trūkumus. Piemēram, pastāv risks patvaļīgi - brīvi vienojoties - noteikt dažādus elementus šajā grozā, tāpēc ir nepieciešams labs teorētiskais un metodoloģiskais pamats konkrētu preču iekļaušanai.

Pastāv arī risks, ka grozā iekļautās preces un pakalpojumi tiks norādīti kā nepieciešamie elementi pieņemamas dzīves normas sasniegšanai un tas tiks lietots kā obligāts priekšraksts. Ministrija arī norāda uz iespējamību, ka šie iztikas minimuma apmēri tiks «akli» izmantoti kā nabadzības sliekšņi, līdzīgi kā tas bija iepriekšējā iztikas minimuma aprēķināšanas laikā.

Tāpat tiek norādīts uz risku, ka iztikas minimuma grozs var tikt pakļauts politiskām manipulācijām, ja tas kā robežvērtība tiek izmantots rīcībpolitikas veidošanā.

Ja koncepciju par «Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu» atbalstīs vadība, jauna iztikas minimuma groza izstrādi LM plāno sākt, sākot ar 2017.gadu, kad varētu būt stājušās spēkā izmaiņas, kas saistītas ar jauno minimālā ienākuma līmeni. Savukārt groza ieviešana varētu notikt 2018./2019.gadā.

Provizoriskās izmaksas saistībā ar plānotajām izmaiņām sociālajā palīdzībā, kā arī darbaspēka nodokļu un minimālo pensiju jomā 2017.gadā varētu būt no 160,2 miljoniem eiro līdz 215,8 miljoniem eiro, teikts koncepcijā.

Koncepciju plānots rīt, 21.oktobrī,skatīt valdības sēdē. Patlaban vēl koncepcijā ir vairāki ar nozares organizācijām nesaskaņoti jautājumi, ko LM mēģinās saskaņot vēl līdz rītdienas sēdei.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu