Lai gan jau pirms vairākām nedēļām notikušas veiksmīgas pārrunas ar potenciāliem sadarbības partneriem Baltkrievijā par piena produkcijas eksportu, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) joprojām nav panācis Baltkrievijas inspektoru nepieciešamo vizīti Latvijā, informēja uzņēmuma «Latvijas piens» valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.
Viņa arī norādīja, ka tikmēr Polijas veterinārais dienests ir jau veicis nepieciešamās darbības un poļu piena produkti jau tiek eksportēti uz Baltkrieviju.
«Krīzes situācijā, ko patlaban piedzīvo piensaimnieki, nepieciešama operatīva valsts institūciju līdzdalība jaunu tirgu apgūšanā. Polijas pārtikas drošību uzraugošā iestāde rīkojusies operatīvi, sazinoties ar Baltkrievijas kolēģiem, kas jau ieradušies un sertificējuši produktu ražošanu. Diemžēl Latvijas PVD vadība joprojām sola sazināties,» sacīja Skudra.
Viņa atzina, ka «Latvijas piena» interesēs ir eksportēt uz Baltkrieviju ievērojamu pasterizētā piena apjomu.
Viņa arī akcentēja, ka patlaban piena iepirkuma cena ir mazāka nekā 20 eirocenti par kilogramu piena, kas nesedz zemniekiem pašizmaksu un uzņēmumam rada problēmas ar produkcijas noietu esošajos tirgos.
Tikmēr PVD ģenerāldirektors Māris Balodis «Nozare.lv» sacīja, ka uzņēmuma nostāja par inspektoru vizīti ir maldinoša.
«Šodien runāju ar Polijas veterinārā dienesta vadītāju, kurš apstiprināja, ka nekādas inspekcijas no Baltkrievijas Polijā nav paredzētas. Polija, tāpat kā Latvija, var vest pienu un piena produktus no muitas ūnijas atzītiem uzņēmumiem. To telefoniski apstiprināja arī Baltkrievijas dienesta vadītājs - inspekcijas nav plānotas un to atbilstoši muitas ūnijas reglamentam Baltkrievijas dienests bez visu triju valstu - Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas - saskaņošanas nemaz nevar veikt,» norādīja Balodis.
Kā ziņots, «Latvijas piena» īpašnieki ir piensaimniecības kooperatīvs «Trikāta KS» ar 48% kapitāldaļu, graudkopības kooperatīvs «Latraps» ar 33% kapitāldaļu un piensaimnieku kooperatīvs «Dzēse» ar 19% kapitāldaļu.
«Latvijas piena» dibinātāji 2010.gadā bija «Trikāta KS», «Dzēse», kā arī piensaimnieku kooperatīvs «Piena partneri KS», apvienojot gandrīz 600 saimniecības visā Latvijā. Tomēr šā gada 14.augustā «Piena partneri KS» izstājās no rūpnīcas akcionāru saraksta, pamatojot lēmumu ar domstarpībām par attīstības stratēģiju un nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, tostarp arī «Latrapam», kurš rūpnīcai pievienojās šā gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām.
14,79 miljonus eiro vērtās rūpnīcas pamatakmens tika likts 2011.gada 28.septembrī. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās - aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni 4,26 miljoni eiro. Tāpat «Latvijas piens» ir saņēmis valsts garantēto atbalstu - 7,11 miljonus eiro.
«Latvijas piens» darbu sāka 2012.gada beigās un ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, savukārt patēriņa produktu jomā - 17%. Produkti tiek eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Ukrainu, Vāciju, Slovākiju, Lielbritāniju, Izraēlu.
Kā liecina «Firmas.lv» informācija, pagājušajā gadā «Latvijas piena» apgrozījums bijis 37,21 miljons eiro salīdzinājumā ar 25,89 miljoniem iepriekšējā gadā. Uzņēmums pērn izkļuvis no iepriekšējā gada 1,34 miljonu zaudējumiem un strādājis ar 823 804 eiro peļņu.
«Latvijas piena» pamatkapitāls ir 3,06 miljoni eiro. Uzņēmums nodarbina 86 darbiniekus.