Publicētie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati par otro ceturksni apstiprina izaugsmes palēnināšanos šā gada pirmajā pusē. To noteica gan dažādi iekšējie faktori, piemēram, patērētāju piesardzība pirmajos mēnešos pēc eiro ieviešanas un AS «Liepājas metalurgs» darbības apturēšanas ietekme, gan ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās reģionā un eksporta apjomu samazinājums uz Krieviju, norāda Finanšu ministrija (FM).
FM: Ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā pusē kļuvusi lēnāka (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes sniegtajai informācijai šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP palielinājies par 2,3%, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem tas kāpis par 0,9%.
FM atzīmē, ka dati par IKP tiek publicēti atbilstoši jaunajai ESA 2010 metodoloģijai, kas ne tikai ietekmē otrā ceturkšņa izaugsmes datus, bet atbilstoši kurai tiek pārrēķināti arī IKP vēsturiskie dati. Koriģēti arī dati par šā gada pirmo ceturksni, bet ekonomikas izaugsme, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, saglabājusies 2,8% līmenī. Šā gada pirmajā pusgadā kopā IKP audzis par 2,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu.
Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes tempu mazināšanos,
FM ir samazinājusi IKP izaugsmes prognozes šim gadam no 4,0% uz 2,9%, savukārt nākamajam gadam - no 4,0% uz 2,8%.
Šīs prognozes tiks izmantotas, gatavojot 2015.gada Vispārējās valdības budžeta plāna projektu, kuru līdz šā gada 15.oktobrim jāiesniedz Eiropas Komisijā.
Arī šā gada otrajā ceturksnī būtiskākais ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks ir bijis privātais patēriņš, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu audzis par 2,3%, norāda FM. Privātā patēriņa izaugsmi šobrīd nodrošina pozitīvās tendences darba tirgū, kur vidējās darba algas pieaugums pirmajā pusgadā bija 7%, savukārt reģistrētais bezdarbs augustā noslīdējis līdz 8,4%.
Investīcijas pēc pagājušajā gadā piedzīvotā samazinājuma šogad sākušas uzrādīt pieaugumu, otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni palielinoties par 1,8%. Tomēr šis periods raksturojams ar lielu nenoteiktību ārējā vidē, vispirms saistībā ar eirozonas nākotnes perspektīvām un atsevišķu valstu lielajām fiskālajām problēmām, savukārt šobrīd būtiski pieauguši ģeopolitiskie riski austrumu reģionā, skaidro FM.
Ārējās vides nenoteiktība ietekmē arī preču un pakalpojumu eksportu, kas otrajā ceturksnī audzis par 1,7%, uzrādot lēnāku pieaugumu nekā gada pirmajos mēnešos. Ja gada sākumā eksporta dinamiku joprojām ietekmēja problēmas metāla nozarē, tad šobrīd to arvien vairāk sāk ietekmēt situācija reģionā un eksports uz Krieviju, kura apjomi sāka samazināties vēl pirms Krievijas noteiktajām sankcijām.
Līdz ar to
riski ekonomikas izaugsmei joprojām saglabājas augsti, īpaši ārējā vidē attiecībā uz ģeopolitisko situāciju reģionā un pēdējos mēnešos novēroto ekonomiskā sentimenta pasliktināšanos eirozonā, norāda FM.
Savukārt iekšējā tirgū arvien aktuālāks kļūst salīdzinoši zemais investīciju pieaugums, kas, pat uzlabojoties ārējai ekonomiskajai videi un mazinoties riska faktoriem, var kļūt par ierobežojošu faktoru izaugsmei vidējā termiņā. Tajā pašā laikā izaugsmi pozitīvi varētu ietekmēt «Liepājas metalurga» darbības atsākšana un spēcīgāka, nekā prognozēts, Eiropas ekonomikas izaugsme.
Tādējādi nevar izslēgt, ka, gatavojot 2015.gada budžetu, FM var vēlreiz aktualizēt ekonomiskās izaugsmes prognozes, ņemot vērā aktuālāko makroekonomisko informāciju par 2014.gada trešo ceturksni un situācijas attīstību ārējā vidē, norāda FM.
Jau ziņots, ka pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2013.gada otro ceturksni salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,3%, bet pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2014. gada pirmo ceturksni, pieaudzis par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.gada otrajā ceturksnī faktiskajās cenās ir 5,9 miljardi eiro.
Aprēķini veikti saskaņā ar jauno Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģiju.