Saeima šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, nosakot kriminālatbildību personām, kuras turpina veikt būvdarbus pēc to apturēšanas, informēja Saeimas Preses dienestā.
Nosaka kriminālatbildību par būvdarbu aizlieguma ignorēšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Deputātu apstiprinātā Krimināllikuma redakcija nosaka kriminālatbildību par būvdarbu veikšanu laikā, kad tie ir apturēti, trešās grupas būvē vai daudzdzīvokļu ēkā, ja būvdarbi apturēti sakarā ar to veikšanu bez būvatļaujas vai sakarā ar būvdarbu sākšanu pirms būvatļaujas nosacījumu izpildes. Plānotais sods par šīm darbībām ir īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.
«Līdzšinējais regulējums, kas par patvaļīgu būvniecību paredz vien administratīvu atbildību, ir acīmredzami nepilnīgs un neattur būvniekus no darbu turpināšanas pat pēc tam, kad būvinspektors liek apturēt būvniecību. Būvdarbu veicēji klaji ignorē iestāžu lēmumus un smiedamies maksā salīdzinoši niecīgos sodus. Tiesāšanās ilgst gadiem, tikmēr bez dokumentiem uzceltās ēkas aug kā sēnes pēc lietus un ar laiku tiek legalizētas. Šādam tiesiskajam nihilismam ir jāpieliek trekns punkts,» iepriekš skaidroja par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).
«Jāpiebilst, ka tas nenozīmē, ka kriminālatbildība tiks paredzēta par jebkādu neatļautu būvniecību - likumprojekts paredz atbildību tikai par trešās grupas būvdarbu veikšanu - piemēram, ja ir būvēta publiskā ēka vai ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi,» norāda Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (V).
Grozītais likums arī nosaka, ka nosacītu sodu nevar piespriest personām, kas notiesātas par izvarošanu vai seksuālu vardarbību. Turklāt minimālais sods par to būs brīvības atņemšana uz četriem gadiem līdzšinējo divu gadu vietā.
Likumā paplašināts atbildību pastiprinošo apstākļu uzskaitījums. Par tādiem varēs atzīt arī apstākļus, kad noziedzīgs nodarījums būs izdarīts ne tikai rasistisku, kā tas noteikts patlaban, bet arī nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu dēļ.
Likumā iekļauts jauns pants, kas nosaka atbildību par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu. Par darbību, kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ, ja ar to radīts būtisks kaitējums, varēs sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Lielākas sankcijas noteiktas, ja šo noziedzīgo nodarījumu izdarīs valsts amatpersona, uzņēmuma atbildīgs darbinieks vai personu grupa, kā arī ja tā saistīta ar vardarbību un draudiem vai ja to izdarīs organizēta grupa.
Ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas, Krimināllikumā noteikta iespēja piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus Latvijā reģistrētam uzņēmumam par kukuļdošanu, kas veikta ārpus Latvijas teritorijas, ko izdarījusi fiziskā persona šīs juridiskās personas interesēs.
Izmaiņas Krimināllikumā saistītas ar jauno psihoaktīvo vielu apriti, nosakot kriminālatbildību arī par to neatļautu lietošanu, pārvadāšanu un glabāšanu bez nolūka tās realizēt. Personu varēs saukt pie atbildības, ja tā iepriekš būs brīdināta par kriminālatbildību par šādām darbībām.
Paredzētais sods - īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods. Tāpat pieņemts priekšlikums noteikt kriminālatbildību par jaunu psihoaktīvo vielu nelikumīgu pārvietošanu pāri Latvijas valsts robežai, līdzīgi kā tas ir ar narkotikām un psihotropajām vielām.
Savukārt persona, kura labprātīgi nodevusi jaunās psihoaktīvās vielas vai to saturošus izstrādājumus vai labprātīgi ziņojusi par to iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu, tiks atbrīvota no kriminālatbildības. Šāds regulējums patlaban jau noteikts attiecībā uz narkotisko un psihotropo vielu labprātīgu nodošanu.
Vienlaikus Krimināllikumā pārskatīta atbildība par dažādu noteikumu pārkāpumiem, ja rezultātā bojā gājuši cilvēki, nosakot diferencēt atbildību atkarībā no nodarījuma seku smaguma.
«Šeit ņemta vērā piedzīvotā traģēdija Zolitūdē. Piemēram, maksimālais brīvības atņemšanas termiņš, ja ēkas sabrukšana izraisījusi cilvēku nāvi, patlaban ir četri gadi, un tas nav samērojams ar tās traģēdijas apmēru, kas pērnā gada novembrī piemeklēja Latviju. Pārskatījām kriminālsodu politiku gadījumos, kad būvnieku vai projektētāju nolaidība noved pie traģiskiem vairāku cilvēku upuriem, un noteicām nodarījuma smagumam samērīgas sankcijas,» skaidro Judins.
Par celtņu, tiltu, ceļu pārvadu un citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa un ja tas izraisījis divu vai vairāku cilvēku nāvi, noteikta brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem. Vienlaikus par šo pārkāpumu tiks atņemtas tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības uz noteiktu amatu uz laiku līdz desmit gadiem.
Līdzīgi pārskatītas sankcijas par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, neatļautām darbībām ar indīgām un ātri uzliesmojošām vielām, ražošanas drošības un tehniskās disciplīnas noteikumu pārkāpšanu, narkotisko un psihotropo vielu neatļautu izsniegšanu, kā arī atstāšanu bez palīdzības.