Plašu rezonansi izraisījis raidījuma «Aizliegtais paņēmiens» veiktais pētījums, kas atklāj – liela daļa Latvijā ražoto produktu sastāv no ārvalstīs iegūtām izejvielām. LTV raidījums «Panorāma» vēsta - no nākamā gada vairāku gaļas produktu ražotājiem preces marķējumā gan būs jānorāda, kur dzīvnieks audzēts, taču arī šī Eiropas Komisijas regula patērētājiem viesīs vien nedaudz skaidrības.
No kurienes patiesībā nāk kārtīga «Latvijas» gaļa? (80)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Gaļa un tās izstrādājumiem nereti ar Latvijas izcelsmi ir diezgan vājš sakars. «Rīgas miesnieka» produkcija - cūkgaļa no Igaunijas, bet pārējo gaļu iepērk citās ES valstīs, apgalvo, ka arī no Latvijas, bet proporcijas neatklāj. Savukārt
Rubeņu vistas ir no Polijas.
Valsts, kurā dzīvnieks dzimis, līdz šim bija jānorāda tikai svaigai, atdzesētai un saldētai liellopa gaļai. Produktiem, kurus veido vairākas sastāvdaļas, piemēram, desām, jānorāda vien ražošanas valsts, gaļai kā tādai – valsts, kurā dzīvnieks nokauts.
«Tur, kur dzīvnieks ir kauts, to var redzēt īpašajā uz liemeņa uzliktajā veselības marķējumā, kurā ir norādīts valsts kods, kurā atrodas kautuve. Diemžēl, ja mēs kāvām kaimiņvalsts cūkas Latvijā, tad parādījās šis veselības marķējums ar Latvijas abreviatūru virsū,» stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Ilze Plīkša.
No nākamā gada pēc Eiropas Savienības regulas arī cūku, aitu, kazu un mājputnu gaļai, maltajai gaļai un atgriezumiem būs jānorāda dzīvnieka audzēšanas un kaušanas valsts. Taču joprojām nebūs jānorāda dzīvnieka dzimšanas valsts, turklāt atsevišķos gadījumos konkrētas valsts vietā varēs minēt Eiropas Savienību.
Zemkopības ministrijā atzīst – patērētāji vēlas zināt arī produktu sastāvdaļu izcelsmes valsti, bet lielākoties nenojauš, ka
šāds marķējums ievērojami sadārdzinātu produktus.
Tieši šī iemesla dēļ stingrākas regulas attiecībā uz produktu sastāvdaļu izcelsmes valsti iestrēgušas politiskā līmenī, valstis nevēlas pieļaut produktu cenu kāpumu. Pamazām gan saraksts tikšot paplašināts.
«Es domāju, ka varētu sekot vēl neapstrādātiem produktiem, attiecībā uz pienu vēl varētu būt, bet par pienu kā produktu, nevis pienu kā sastāvdaļu,» norāda Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta pārstāve Gunta Evardsone.
Jēdziena «izcelsmes valsts» izpratne gan atšķiras
likumu sastādītājiem un pircējiem veikalā.
Pēc normatīvajiem aktiem izcelsmes valsts ir pēdējā būtiskā pārstrādes vai apstrādes vieta. «Ja tas ir neapstrādātas produkts, tā ir valsts, kurā šo produktu ražo, bet, ja tas ir salikts produkts, kā mēs iepriekš minējām, gaļas produkts, tā ir pēdējā būtiskā pārstrādes vai apstrādes vieta,» skaidro Evardsone.
Tādējādi arī no Lietuvas atvestam, bet Latvijā apstrādātam pienam izcelsmes valsts ir Latvija. Šobrīd izcelsmes valsts gan jānorāda tikai medum, svaigiem augļiem un dārzeņiem, zvejniecības produktiem, olīveļļai un olām.