Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien atbalstīja ierosinājumu Publisko iepirkumu likumā iekļaut nosacījumu, ka valsts iepirkumos pasūtītājam jāizvērtē, vai piedāvājums ir nepamatoti lēts, ja uzņēmuma darbinieku vidējā stundu tarifa likme ir mazāka par 80% no vidējās attiecīgajā profesiju grupā.
Komisijas atbalstītais priekšlikums paredz, ka pasūtītājam no nākamā gada 1.augusta būs pienākums izvērtēt, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts, ja tas konstatē, ka pretendenta vai tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darba ņēmēju vidējā stundu tarifa likme ir mazāka par 80% no vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā pēc Valsts ieņēmuma dienesta apkopotajiem datiem.
Komisijas deputāti ar balsu vairākumu pēc plašākām debatēm atbalstīja šo Finanšu ministrijas priekšlikumu izmaiņām Publisko iepirkumu likumā, kuru komisija atbalstīja izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā.
Deputāti vienojās arī par citām izmaiņām šajā likumā, piemēram, atbalstīja normu, ka iepirkuma publiskošanas dienā vai līguma slēgšanas dienā pretendentam nevarēs būt nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro.
Patlaban likums noteic, ka valsts iestādes nodokļu nomaksu pārbauda tikai uzņēmējam, kurš uzvarējis iepirkuma konkursā. Likums uzņēmējam ļauj nodokļu parādu nomaksāt desmit darbadienu laikā, ja iepirkuma komisija ar konkrēto pretendentu plāno slēgt līgumu, informēja parlamenta Preses dienestā.
Līdz ar likuma grozījumiem iepirkuma procedūra tiks papildināta ar izņēmumiem, nosakot, ka no šī gada novembra līgumus par pārtikas produktu piegādi varēs slēgt, ievērojot tā saucamā «zaļā iepirkuma» prasības.
Tāpat augstskolām nebūs jāpiemēro likumā noteiktās prasības, ja līgumcena būs mazāka par 99 000 eiro un ja līgumu slēgs par pakalpojumiem augstskolu studentu piesaistei no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.
Komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš (V/RP) pauda, ka plānotās izmaiņas veicinās regulāru nodokļu nomaksu, izskaužot gadījumus, kad nodokļu parādi tiek nomaksāti tikai pēc uzvaras valsts vai pašvaldību iepirkumos. «Šādā veidā nodrošināsim, ka labvēlīgākā situācijā ir tie uzņēmēji, kas nomaksā visus nodokļus. Pilnīgi absurda ir situācija, ja valsts nodokļos iekasēto naudu izlietojam pasūtījumos, par kuru darbu veikšanu uzņēmēji vai to apakšuzņēmēji saviem darbiniekiem nemaksā nodokļus,» skaidro Ozoliņš.
Publisko iepirkumu likuma grozījumi trešajā, galīgajā, lasījumā vēl jāskata Saeimai.
