Lai gan pirms 11. Saeimas vēlēšanām partijas solīja stiprināt Latvijas enerģētikas neatkarību un veicināt vietējo energoresursu izmantošanu, dzīvē tika izdarīts pretējais - gāzes tirgus liberalizācija tika atlikta līdz 2017.gadam, bet atjaunojamās enerģijas ražošana aplikta ar papildu nodokli.
Pirms 12. Saeimas vēlēšanām politiķi enerģētikas jomā atkal dod līdzīgus, tiesa, daudz plašākus solījumus. Vadoties no iepriekš paveiktā, enerģētikas jomas pārzinātāji jau bažījas, vai šoreiz Latvijas energoatkarība netiks veicināta vēl vairāk.
Ko solīja lielās partijas?
«Rūpēsimies par Latvijas enerģētiskās neatkarības nostiprināšanu, veicinot vietējo resursu izmantošanu; atbalstīsim alternatīvo enerģijas veidu izmantošanu un videi draudzīgu transportu, sniegsim atbalstu zaļajai ekonomikai; sniegsim atbalstu zaļajai ekonomikai.» Šie ir trīs pašreizējo koalīciju veidojošo partiju solījumi pirms 11. Saeimas vēlēšanām.
Ar darbiem gan bijis bēdīgāk - politiķi ne tikai nav pildījuši vēlētājiem dotos solījumus, bet pat paveikuši pretējo.
Reinis Āboltiņš, «Providus» enerģētikas pētnieks: - Uz 11. Saeimas vēlēšanām partijas enerģētikā solīja maz. Bet tas paradoksālākais ir, ka ir solīts maz, bet izdarīts ļoti daudz. Taču tas, kas izdarīts, manā skatījumā ir vērtējams ar negatīvu zīmi. Vajadzēja atvērt gāzes tirgu. Tas tika aizvērts. Vajadzēja atvērt elektroenerģijas tirgu. Tas tika arī aizvērts vai drīzāk tā atvēršana tika atlikta. Atsevišķas partijas solīja samazināt nodokļus atjaunojamo energoresursu izmantošanai, bet pērnā gada nogalē kopā ar «Vienotību» ieviesa jaunu - subsidējamo atjaunojamās enerģijas nodokli, kas šos energoresursus padarīja pilnīgi nepieejamus.
Fakts, ka pirms 11. Saeimas vēlēšanām dotās apņemšanās ir lauztas, nav atturējis politiķus to pašu solīt arī pirms 12. Saeimas vēlēšanām.
Reinis Āboltiņš, «Providus» enerģētikas pētnieks: - Es ar dziļām aizdomām skatos uz tām lietām, kas ir iekļautas vēlēšanu programmās. Šeit runājot par enerģētiku, ir solīts visai daudz vairāk. Visvairāk sola par enerģētisko neatkarību un drošības stiprināšanu. Ja partijas domā rīkoties līdzīgi kā pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, tad mani
pārņem ļoti nopietnas bažas, kas mūs gaida nākotnē.
Daļa ekspertu gan domā, ka 11. Saeimas laikā izlieto ūdeni sasmelt vēl ir iespējams.
Juris Ozoliņš, neatkarīgais enerģētikas eksperts: - Nekas sagāzts jau nav un dzīve ir gājusi uz priekšu, bet ir divi degoši darbi - tā ir atjaunojamās enerģijas likumdošana un vēlreiz un vēlreiz pie gāzes likumdošanas ir jāatgriežas. Ar visu pārējo mēs varam samierināties un teikt - labs, kas ir noticis.
Pēc Ozoliņa domām,
nākamajai Saeimai būs jāpārskata iepriekš pieņemtie lēmumi
par gāzes tirgu. Iepriekš liberalizācijas atlikšana tika skaidrota ar to, ka Latvijai nav jēgas steigties līdz brīdim, kamēr nav jaunu piegādes kanālu. Tomēr jau šā gada nogalē ekspluatācijā tiks nodots Klaipēdas sašķidrinātais dabasgāzes terminālis, izbeidzot Latvijas gāzes tirgus izolētību un liekot pārskatīt piešķirtās gāzes apgādes monopoltiesības «Latvijas gāzei». Izlieto ūdeni iespējams sasmelt arī atjaunojamās enerģijas jomā, pieņemot nozari regulējošo likumu un godīgi atzīstot, ka atjaunojamās enerģijas daļa obligātajā iepirkuma komponentē, kura tika vainota dārgajā elektrībā, patiesībā ir mazāka iepretim atbalstam gāzes koģenerācijas stacijām.
Toms Nāburgs, Latvijas Vēja enerģijas ražotāju savienības valdes loceklis: - Kopumā Latvijas patērētāji pērn ir atbalstījuši 2,6 teravatstundas par obligāto iepirkumu. No šīm 2,6 teravatstundām tikai 0,6 ir atjaunojamās. Tā vietā varēja atbalstīt 2,6 twh atjaunojamās.
Pēc Nāburga domām, līdzekļi jaunu atjaunojamo energoresursu bāzes jaudu izveidei atbrīvosies 2017.gadā, kad atbalsta programmas beigsies lielai daļai šobrīd atbalstāmo projektu.
