AS «Norvik banka» vairākuma akciju īpašnieks, Krievijas uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs piedāvājis izbeigt konfliktu starp banku un uzņēmumu, ja viņam tiks atdotas vēja enerģijas ražotāja SIA «Winergy» kapitāldaļas, taču šāds priekšlikums tika noraidīts, kam sekojusi «Norvik bankas» izvērstā «Winergy» nomelnošanas kampaņa Latvijas medijos, apgalvo «Winergy» lielākā akcionāra Igaunijas uzņēmuma «Wind One» valdes loceklis Henrijs Treude.
Treude stāstīja, ka, pirms «Wind One» iegādājās «Winergy» daļas, šīs kompānijas īpašnieks bija Maltā reģistrēts uzņēmums «Aeolus Investments Ltd» («Aeolus»). Pēc Igaunijas uzņēmēja teiktā, tā laika «Winergy» līdzīpašnieks un «Norvik bankas» līdzīpašnieks Jurijs Šapurovs piedāvājis «Wind One» kļūt par aizdevēju.
«Mums piedāvājums šķita saistošs un piekritām. Rezultātā kļuvām par «Winergy» akcionāriem - patlaban «Wind One» īpašumā ir 92,81% šī uzņēmuma akciju, bet Šapurovam caur Maltā reģistrētās kompānijas «Aeolus» - 7,19%,» sacīja Treude.
Vaicāts, vai, iegādājoties «Winergy» daļas, «Wind One» nesaskatīja nekādus riskus, kas varētu būt saistīti ar šīs kompānijas īpašniekiem, Treude atzina, ka dažādi riski tika ņemti vērā, tomēr tie tika uzskatīti par niecīgiem, jo starp Latviju un Igauniju ir parakstīts investīciju aizsardzības līgums.
«Turklāt, veicot šo darījumu, sadarbojāmies ar «Norvik bankas» valdi un arī akcionāru, līdz ar to mums šķita, ka veicam darījumu ar cienījamu uzņēmēju. Ar laiku sākām bažīties par faktu, ka Šapurovs ir gan «Norvik bankas», gan «Winergy» īpašnieks. Mūsu darījums paredzēja, ka «Norvik banka» aizdoto saņems atpakaļ ar procentiem, ko «Wind One» arī plānoja nodrošināt,» teica Treude.
Stāstot par attiecībām ar «Norvik bankas» akcionāru Guseļņikovu, «Wind One» valdes loceklis norādīja, ka «Wind One» pirmā saskare ar Guseļņikovu sākās tad, kad viņš vēlējās sākt pārrunas ar «Winergy».
«Tā kā bijām noguruši no vairāk nekā pusotru gadu ilgās tiesvedības un vēlējāmies nodarboties ar pamata biznesu - ražot elektrību ar vēja ģeneratoriem - nolēmām tikties. Mums šķita, ka, mainoties bankas īpašniekiem, pavērsies jaunas sarunu iespējas un varēsim atrisināt radušos situāciju. Tomēr mūsu gaidas bija maldīgas, jo Guseļņikovs saskarē bija agresīvs, sarunās uzstāja uz savu un necentās ieklausīties mūsu viedoklī. Tikšanās laikā nekādas pārrunas netika veiktas, jo Guseļņikovs izteica piedāvājumu, no kura it kā nevaram atteikties,» atzina Treude.
Pēc uzņēmēja teiktā, Guseļņikovs piedāvājis konfliktu starp banku un «Winergy» izbeigt, ja viņam vai «Norvik bankai» tiks atdoti 50% «Winergy» daļu. «Tas nozīmētu to, ka būtiski samazinātos «Winergy» vērtība un mēs zaudētu savus ieguldījumus - ap 11 miljoniem eiro. Vēlāk Guseļņikovs piebilda, ka varam atdot viņam arī 100% uzņēmuma daļu. Guseļņikovs pretī piedāvāja mūs pilnībā atbrīvot no bankas prasībām pret mums, tajā skaitā virzītajiem kriminālprocesiem. Zināms, ka visu šo atsaukt tik vienkārši nav iespējams, sapratām, ka piedāvājums ir aizdomīgs. Turklāt par šādu piedāvājumu bijām izbrīnīti un jutāmies iebiedēti,» uzsvēra Treude.
Viņš atzina, ka tikšanās ar Guseļņikovu notika šā gada jūlijā un tūlīt pēc tam, kad «Wind One» noraidīja baņķiera piedāvājumu atdot «Winergy» daļas, «Norvik banka» sākusi kampaņu medijos. «Būtībā viņš atklāja, ka nepiekāpsies citiem variantiem, jo, visticamāk, viņam savs nospraustais mērķis ir jāsasniedz, pretējā gadījumā viņš atstās sliktu iespaidu uz saviem sadarbības partneriem un cilvēkiem, ar kuriem viņš veic darījumus. Mums ir zināms, ka viņš sadarbojas ar bijušo «Latvijas Krājbankas» līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu,» sacīja Treude.
«Wind One» valdes loceklis «Norvik bankas» kampaņu pret «Winergy» raksturo kā Krievijas biznesa kultūrai raksturīgu. Pēc Treudes domām, kampaņa ir iedarbīga, tomēr bankas publikācijām medijos esot maz saistības ar patiesajiem notikumiem. «Kad uzzinājām, ka Guseļņikovs ir Krievijas pilsonis, uztvērām to kā brīdinājuma signālu, sapratām, ar kādām metodēm mēs saskarsimies. «Norvik bankas» izvērstā kampaņa ir efektīva, jo pamatā informāciju par «Norvik bankas» un «Winergy» nesaskaņām sniedz tikai banka,» uzsvēra Treude.
Igaunijas investors pauda aizdomas, ka Guseļņikovs Latvijas finanšu biznesā ienāca ar oportūnistisku plānu, ka viņš «Norvik bankā» ieguldīs naudu, ko pavisam drīz atgūs, jo Krievijas uzņēmējs iecerējis ar «Norvik bankas» palīdzību dzēst savu kreditoru prasījumus, proti, «Norvik banka» varētu iegādāties Guseļņikovam Krievijā piederošās «Vjatka bank» akcijas no paša Guseļņikova, kurš ar iegūto summu segtu daļu no savu kreditoru prasījuma.
«Iespējams, Guseļņikovs nolēmis «izspiest» «Norvik bankas» parādniekus, lai pēc iespējas ātrāk atgūtu naudu. Viņa agresīvā uzvedība skaidrojama ar to, ka viņš nevar palielināt «Norvik bankas» kapitālu, turklāt viņam ir ātri jāatmaksā nauda kreditoriem. Guseļņikova situācijas atrisināšanai viens no variantiem varētu būt iegūt «Winergy» aktīvus, lai teiktu, ka bankas kapitalizācija ir paaugstināta ar «Winergy» aktīviem, un šo summu varētu atdot kreditoriem. Šie ir tikai mani pieņēmumi, un nav zināms, vai šajās shēmās nav iesaistīts arī Antonovs,» piebilda Treude.
Tā kā Latvijā tiek aizsargāti gan vietējie, gan ārvalstu investori, Igaunijas uzņēmējs pauda cerību, ka Krievijas investora izvērstā propaganda pret «Winergy» nebūs veiksmīga. «Patlaban ir apstiprināts «Winergy» tiesiskās aizsardzības procesa plāns un visu kreditoru prasības ir noteiktas prioritāri. Nākamos divus gadus «Winergy» pamatā strādās, lai nomaksātu parādu «Norvik bankai«,» uzsvēra «Wind One» valdes loceklis.
SIA «Firmas.lv» informācija liecina, ka SIA «Winergy» dibināta 2008.gada 6.oktobrī un līdz 2012.gada 21.martam tās nosaukums bija SIA «Gilovigi». Līdz 2010.gada 17.novembrim uzņēmuma vienīgais īpašnieks bija Dmitrijs Pavlovs. Pēc tam visas uzņēmuma daļas pilnībā nonāca Maltā reģistrētās kompānijas «Aeolus Investments Ltd.» īpašumā. Taču kopš 2012.gada 23.oktobra 92,81% «Winergy» kapitāldaļu nonāca Igaunijas kompānijas «Wind One» īpašumā, bet atlikušās daļas saglabāja «Aeolus Investments Ltd. «.
«Winergy» pamatkapitāls ir 8,53 miljoni latu (12,14 miljoni eiro). Patlaban nav pieejami dati par «Winergy» finanšu rādītājiem 2013.gadā, taču 2012.gadu uzņēmums noslēdza ar 4 164 836 eiro apgrozījumu un 277 629 eiro peļņu.
«Winergy» Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā ierīkoja Latvijā jaudīgāko vēja elektroenerģijas parku. Tajā uzstādīti jaunās paaudzes «Siemens» ģeneratori, katrs ar 2,3 megavatu (MW) jaudu, 90 metru torņa augstumu, ar 101 metra rotora diametru, 50 metru spārna garumu.
2012.gadā «Winergy» un «Norvik banka» noslēdza trīs aizdevuma līgumus par kopējo summu apmēram 18,5 miljoni eiro, no kuriem atmaksāti 2,5 miljoni eiro. «Norvik banka» toreiz pieprasījusi atmaksāt visu aizdevuma summu, ko «Winergy» nevarēja uzreiz izpildīt.
2013.gada maijā Valsts policija pēc bankas iesnieguma sāka kriminālprocesu par iespējamu «Norvik bankas» naudas līdzekļu 1,18 miljonu eiro apmērā nelikumīgu iegūšanu, kā rezultātā tika piemērots arests visai «Winergy» mantai, kuras vērtība ir vismaz 21,45 miljoni eiro. Savukārt 2014.gada augustā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā tika apstiprināts «Winergy» tiesiskās aizsardzības procesa plāns.