Jūrmala un Rīga visvairāk piesaista potenciālos īpašumu pircējus no ārvalstīm, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par termiņuzturēšanās atļaujām, ko otrdien skatīs valdība.
IeM: Jūrmala un Rīga visvairāk piesaista potenciālos īpašumu pircējus no ārvalstīm (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Secināts, ka 2010.gadā pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, kas ļauj ārzemniekiem iegūt termiņuzturēšanās atļaujas pret investīcijām nekustamajā īpašumā, veicinājuši investīciju pieplūdumu caur nekustamā īpašuma iegādi Latvijas pilsētās un apdzīvotās teritorijās.
Visvairāk ārzemniekus piesaista Jūrmala un Rīga, jo statistika liecina, ka ap 70% no visiem nekustamo īpašumu pircējiem Jūrmalā ir nerezidenti, turklāt ar katru gadu šis skaits palielinās. Ārvalstu klienti ir arī galvenie elitāro objektu pircēji gan Rīgā, gan Jūrmalā.
No 2010.gada 1.jūlija līdz 2014.gada 30.jūnijam termiņuzturēšanās atļauju pieteikumos ir attiecināti darījumi Latvijas nekustamā īpašuma tirgū 837,5 miljonu eiro apmērā.
Saistībā ar ienākošajām investīcijām pozitīva ietekme ir ne tikai uz nekustamā īpašuma tirgu, jo, nopērkot Latvijā nekustamo īpašumu, pircējs iegādājas arī mēbeles, algo mājas apsaimniekotāju, strādniekus, remontē savu īpašumu, tāpat šajā dzīvesvietā cilvēks izlieto finanšu līdzekļus pārtikai un sadzīvei, izklaidējas, maksā komunālos maksājumus, tāpēc patiesais ieguldījums ir daudz lielāks, uzsver IeM.
Nozares ministrija norāda, ka investīcijas nekustamajā īpašumā ārzemniekiem ir vienkāršs un saprotams investīciju veids, tādējādi sekmējot ne tikai pilsētu nekustamā īpašuma tirgu, bet arī pilsētu saistīto industriju aktivizāciju.
Kopumā četros gados investīciju programmas ietvaros Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) saņēmusi 12,4 tūkstoši termiņuzturēšanās atļauju pieprasījumus, no tiem 5267 investoru un 7 160 viņu ģimenes locekļu. Uzturēšanās atļaujas piešķirtas 94,7% gadījumu. Negatīvi lēmumi pieņemti galvenokārt personas iegādātā nekustamā īpašuma neatbilstības Imigrācijas likumā noteikto prasību dēļ, kā arī, mainoties uzturēšanās atļaujas izsniegšanas iemeslam.