Viens no «Citadeles» investoriem - bijušais ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītājs (83)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

Viens no ASV investoriem, kas plāno iegādāties bankas «Citadele» akcijas, ir bijušais ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītājs Pols Volkers, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Latvijas valsts amatpersonas nekādus komentārus par šo informāciju nesniedz.

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas preses sekretāre sacīja, ka komentāri par šo jautājumu netiek sniegti, ievērojot darījuma konfidencialitāti.

87 gadus vecais amerikāņu ekonomists Pols Volkers bija ASV Federālo rezervju sistēmas priekšsēdētājs prezidentu Džimija Kārtera un Ronalda Reigana administrāciju laikā no 1979. līdz 1987.gadam un par viņa lielāko sasniegumu tiek uzskatīta ASV 70. un 80.gados valdošā augstā inflācijas līmeņa iegrožošana.

No 2009.gada februāra līdz 2011.gada janvārim viņš prezidenta Baraka Obamas administrācijā ieņēma Ekonomikas atveseļošanas konsultatīvās padomes priekšsēdētāja amatu.

Finanšu krīzes laikā Volkers asi kritizēja bankas,

norādot, ka to reakcija uz krīzi ir neadekvāta un aicināja stingrāk regulēt bankas. Viņš aicināja sadalīt ASV lielākās bankas, aizliegt noguldījumus pieņemošajām finanšu institūcijām iesaistīties riskantos darījumos.

2010.gada janvārī Obamas administrācija ierosināja viņa vārdā nodēvēto Volkera nolēmumu, kas pastiprinās kontroli pār ASV bankām un stāsies spēkā 2015.gada jūlijā.

Tā dēvētais Volkera nolēmums liks bankām pārtraukt finanšu un citu tirdzniecības darbību veikšanu, kas veiktas ar mērķi radīt peļņu pašas bankas iekšienē. Volkera nolēmums arī liegs bankām būt par augsta riska investīciju fondu jeb tā dēvēto hedžfondu īpašniekiem, tādējādi ļaujot bankām distancēties no finansiāli riskantām aktivitātēm.

Bankas aktīvi iebilda pret Volkera plānu, jo tās vēlas saglabāt šo riskanto biznesu, lielai daļai uzskatot to par svarīgu ienākumu avotu.

ASV Federālo rezervju sistēma ir centrālā banka, kas īsteno valsts monetāro politiku.

LTV vēsta, ka Kolinsa biznesa partneri šajā darījumā varētu būt arī citi banku un investīciju biznesa smagsvari. Starp partneriem varētu būt banku

pasaulē plaši pazīstamā Safru baņķieru ģimene.

Šīs ģimenes biznesa saknes banku biznesā meklējamas vēl Osmaņu impērijas laikā, finansējot tirdzniecības darījumus Vidusjūras reģionā. Pazīstamākie šīs ģimenes baņķieri ir trīs brāļi Edmonds, Moiše un Džeikobs Safras. Edmondu Safra savas biznesa veiksmes dēļ presē esot saukts par zelta puisēnu, jo izveidojis vairākas labi pelnošas bankas daudzās pasaules valstīs. Deviņdesmitajos gados viņš bija līdzdibinātājs kompānijai «Hermitage Capital», kas pēcāk tika saistīta ar tā saukto Magņitska lietu. Šobrīd pazīstamākā no ģimenes bankām ir Brazīlijas «Banco Safro», kuras kapitāls mērāms 50 miljardos ASV dolāru. Šobrīd vienīgais dzīvais banku impērijas līdzdibinātājs ir 75 gadus vecais Džeikobs Safra.

Cits pazīstams partneris varētu būt Stenlijs Šūmans

- ASV investīciju bankas «Allen & Company» izpilddirektors, kura specializējas mediju un izklaides sfērās. Iepriekš Šūmans bijis arī ilggadējs ASV mediju giganta «NEWS Corporation» izpilddirektors.

Starp bankas pircējiem varētu būt arī

ēģiptiešu miljardieris Nasevs Saviris,

kura kapitāls pēc žurnāla «Forbes» vērtējuma lēšams 6,2 miljardu ASV dolāru apmērā. Šobrīd Saviris vada kompāniju «Orascom Construcition Industries», kas ir visvērtīgākā Ēģiptē biržā kotētā kompānija. Savira uzņēmumam gan bijušas domstarpības par nodokļu nomaksu ar gāztā Ēģiptes prezidenta Mohameda Mursi valdību. Savira uzņēmums tika apvainots centienos izvairīties no nodokļu nomaksas no cementa biznesa pārdošanas.

Tāpat Kolinsa partneru vidū esot ASV investīciju kompānijas «Cramer, Roshental & McGlynn» līdzdibinātājs Džeralds Krāmers, kā arī kanādiešu fonds «Vealhouse Capital Management».

Jau ziņots, ka Latvijas valdība šomēnes akceptēja ASV fonda «Ripplewood Holdings» izteikto bankas «Citadele» iegādes piedāvājumu. Tas paredz, ka 25% bankas «Citadele» akciju iegādāsies «Ripplewood Holdings», 50% iegūs patlaban publiski nenosaukti investori, bet 25% kapitāldaļu savā īpašumā saglabās Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB).

ERAB atbalsta Latvijas valdības lēmumu pārdot valstij piederošās bankas «Citadele» akcijas starptautiskai investoru grupai, ko vada «Ripplewood Holdings» un fonda dibinātājs un izpilddirektors Tims Kolinss.

Kolinss uzskata, ka Latvijas valdība par piemērotāko bankas «Citadele» pircēju ir atzinusi ASV investorus, jo tie ir gatavi maksāt «godīgu cenu» un piedāvājuši spēcīgu redzējumu bankas attīstībai.

ASV investoru piedāvātā cena par bankas «Citadele» akcijām un visi investoru vārdi tiks atklāti pēc darījuma noslēgšanas. Tomēr Kolinss telefonintervijā atzina, ka

investori būs ļoti nozīmīgs zināšanu un pieredzes avots.

Pašlaik Latvijas valsts īpašumā ir 75% mīnus viena bankas «Citadele» akcija, savukārt 25% un viena akcija pieder ERAB.

Komentāri (83)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu