Patlaban valsts atbalsts divām uz savulaik «Parex bankas» bāzes izveidotajām institūcijām - bankai «Citadele» un problemātisko aktīvu pārvaldītājai «Reverta» - ir kopumā 933,5 miljoni eiro, liecina Privatizācijas aģentūras apkopotie dati. No šīs summas lielākā daļa ir atbalsts «Revertai» - 759,3 miljoni eiro, bet atbalsts bankā «Citadele» - 174,2 miljoni eiro.
Valsts 2008.gada rudenī pārņēma finanšu grūtībās nonākušo «Parex banku», kas vēlāk tika sadalīta divās kredītiestādēs. Labos aktīvus pārņēma banka «Citadele», bet problemātiskos turpināja pārvaldīt «Parex banka», kas 2012.gada maijā mainīja nosaukumu un tagad strādā ar zīmolu «Reverta».
2008.gadā «Parex bankai» tika piešķirts valsts atbalsta finansējums 958,9 miljonu eiro apmērā, papildu atbalsts bija nepieciešams arī 2009.gadā.
Kopumā vislielākais valsts atbalsts toreiz vēl «Parex bankai» bija 2009.gadā - 1,734 miljardi eiro. Kopš tā laika līdz šī gada augusta beigām valsts atbalsts sarucis par 800,37 miljoniem eiro, līdz ar to valsts atbalsts patlaban ir 933,5 miljoni eiro, liecina Privatizācijas aģentūras dati.
Procentu un citos maksājumos kopš 2008.gada par valsts atbalsta izmantošanu samaksāti 276,5 miljoni eiro, no tiem banka «Citadele» veikusi maksājumus 46,32 miljonu eiro apmērā.
Bankai «Citadele» kopumā sniegts valsts atbalsts 377,9 miljonu eiro apmērā, tai skaitā likviditātes atbalsts 203,7 miljoni eiro, valsts daļa bankas kapitālā 109,9 miljoni eiro un subordinētais kapitāls 64,3 miljoni eiro. Līdz šim banka ir atmaksājusi 203,7 miljonus eiro likviditātes atbalsta, kā arī procentu un citos maksājumos par valsts atbalsta izmantošanu samaksājusi 46,32 miljonus eiro. Līdz ar to valsts atbalsts bankā «Citadele», ja pieskaita samaksātos procentus un citus maksājumus, ir sarucis par 250 miljoniem eiro. Tādējādi neto atbalsts patlaban ir 127,88 miljoni eiro.
Kad valdība 2008.gadā pārņēma «Parex banku», tika aprēķināts, ka, nepārņemot banku, noguldītājiem saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu būtu jāizmaksā 660 miljoni latu jeb 939 miljoni eiro. Latvijas Banka rēķinājusi, ka tiešie un netiešie zaudējumi no «Parex bankas» slēgšanas valstij kopumā būtu mērāmi apmēram trīs miljardu latu jeb 4,27 miljardu eiro apmērā, rāda Privatizācijas aģentūras apkopotā «Parex bankas» notikumu hronoloģija.
Pēc «Parex bankas» pārņemšanas valsts rokās tās restrukturizācijas plāns tika saskaņots ar Eiropas Komisiju. 2009.gada aprīlī par «Parex bankas» akcionāru kļuva arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Saskaņā ar restrukturizācijas plānu 2010.gada jūnijā tika dibināta jauna kredītiestāde AS «Citadele banka». 2011.gada maijā Ministru kabinets atbalstīja bankas «Citadele» un «Parex bankas» pārdošanas stratēģijas, kas paredz savstarpēji nesaistītu pārdošanas procesu, katrai bankai piemērojot atbilstošāko risinājumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto pārdošanas stratēģiju 2011.gadā toreizējais finanšu konsultants «Nomura International plc» sadarbībā ar Privatizācijas aģentūru organizēja bankas «Citadele» akciju pārdošanas procesu. Tomēr tā paša gada decembrī valdība nolēma atlikt bankas «Citadele» akciju pārdošanu un atgriezties pie šī jautājuma, kad būs uzlabojusies situācija starptautiskajos finanšu tirgos. 2011.gada novembrī Latvijas finanšu tirgus piedzīvoja satricinājumu - 21.novembrī finanšu tirgus uzraugs apturēja «Latvijas Krājbankas» finanšu pakalpojumu sniegšanu, jo bankā tika konstatēts līdzekļu iztrūkums.
Atsākt investoru piesaisti bankai «Citadele» Ministru kabinets nolēma 2013.gada jūlijā. Investoru piesaistei tika izraudzīts konsultants - investīciju banka «Societe Generale». Kā juridiskais konsultants tika izvēlēts starptautiskais juridiskais birojs «Linklaters».
«Societe Generale» uzrunāja aptuveni 100 pretendentus, no kuriem 14 investori izrādīja interesi par banku «Citadele». Pēc konfidencialitātes līgumu parakstīšanas un iepazīšanās ar informācijas memorandu astoņi investori iesniedza nesaistošos piedāvājumus. Vēlāk pieci investori sāka bankas padziļināto izpēti un iesniedza pēcizpētes piedāvājumus. Izvērtējot šos piedāvājumus, Ministru kabinets apstiprināja sarunu turpināšanu ar trīs pretendentiem, kuriem tika dota iespēja veikt bankas apstiprinošo padziļināto izpēti. Investoru piesaistes procesa noslēguma posmā valdība vienojās turpināt sarunas ar vienu pretendentu, kas vislabāk atbilst noteiktajiem kritērijiem un mērķim iegūt stabilu un prognozējamu investoru, kas spēs nodrošināt bankas sekmīgu turpmāko attīstību. Šāds lēmums tika pieņemts, izvērtējot gan ģeopolitiskos, gan ekonomiskos aspektus, kā arī drošības iestāžu atzinumus, iepriekš skaidroja Privatizācijas aģentūra.
Izraudzītais investors - ASV fonds «Ripplewood Holdings» - izteica saistošo piedāvājumu. Vakar valdība akceptēja fonda izteikto bankas iegādes piedāvājumu, saskaņā ar kuru pēc darījuma 25% bankas akciju iegūs «Ripplewood Holdings», 50% tiks patlaban nenosauktiem investoriem, bet 25% «Citadeles» kapitāldaļu paliks Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā.
