Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā ir ļoti augsts un apmēram puse no strādājošajiem saņem algas aploksnēs, sacīja Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) prezidents Normunds Grīnbergs.
LBA: būvniecībā puse no strādājošajiem saņem algas aploksnēs (11)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Es lēšu, ka no visiem strādājošajiem tā ir puse. Tā mums ir ļoti liela sistēmiska sāpe. Spēles lauks ir aptuveni tāds – lai ģenerāluzņēmējs spētu ilgtermiņā pastāvēt, tam ir jābūt noteiktam peļņas procentam. Ja visu laiku dominē zemākās cenas princips, legāli normālu peļņas procentu panākt nav iespējams,» teica Grīnbergs, atbildot uz jautājumu par ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecībā.
Viņš norādīja, ka būvniecībā
tiek ekonomēts uz darbaspēka nodokļiem.
«Ja kādreiz shēmoja uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rēķina, tad tagad būvniecībā ir ieviesta reversā PVN sistēma un tur vairs nekāda shēmošana neizdodas. Paliek darbaspēka nodokļi. Mums valstī ir tāds labs veidojums – mikrouzņēmumi, vai pareizāk sabiedrība ar ierobežotu atbildību, individuālais komersants vai saimnieciskās darbības veicējs, kas ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs. Bet būvniecībā tas nav nekas labs, it sevišķi dominējot zemākās cenas principam. Te paveras shēmošanas iespējas, lai nemaksātu darbaspēka nodokļus,» teica Grīnbergs.
LBA prezidents piebilda, ka dažādos būvniecības objektos situācija ir atšķirīga, taču mēdz būt arī tā, ka objektā ikviena brigāde ir mikrouzņēmums. «Un nereti zem tā vēl divas trīs brigādes, kas vispār nekā nav noformētas. Paši darbinieki šajā sistēmā atrodas neapskaužamā situācijā. Turklāt lielākoties mēs esam novērojuši, ka viņi nemāk sevi aizstāvēt. Viņš varbūt ir labs flīzētājs, bet galīgi neorientējas darba likumdošanā un ir
gatavs parakstīt jebkuru papīru, ja vien viņam ir darbs,
ir ko flīzēt un katru mēnesi nāk nauda. Tādu cilvēku ir pietiekami daudz un šī situācija tiek negodprātīgi izmantota,» klāstīja Grīnbergs.
Pēc viņa teiktā, ja notiek negadījumi, tad šie cilvēki ir pilnīgi neaizsargāti. «Vienkāršākais negadījums ir, ja viņiem nesamaksā. Un to ir pietiekami vienkārši izdarīt, jo līgums ir uz vienas lapiņas un vienmēr var atrast kādu pārkāpumu, kad vainīgs izrādās darbinieks. Tad, protams, cilvēks skrien uz Valsts darba inspekciju, uz arodbiedrību, bet tur viņam var pateikt tikai to, ka nevajadzēja parakstīt šādu līgumu. Nemaz nerunāsim par nelaimes gadījumiem! Tad šie cilvēki ir pilnībā neaizsargāti. Protams, viņiem mēģina palīdzēt, bet līgumi parasti ir tādi, ka darba devējiem nav nekādu pienākumu. Es te negribu nomelnot nevienu darba devēju, jo
šeit drīzāk ir jārunā jau par sistēmas trūkumiem.
Jaunais būvniecības likums ir viens no soļiem šajā virzienā,» piebilda LBA vadītājs.