Baltkrievija kļuvusi par «piena koridoru» no Rietumiem uz Krieviju (2)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Maskavas noteiktā rietumvalstu pārtikas produktu embargo apstākļos Baltkrievija kļuvusi par «piena koridoru» no Eiropas uz Krieviju, raksta «Ņezavisimaja gazeta».

«Eiropa palīdz Baltkrievijai barot Krieviju,» spriež izdevums. Tiesības importēt pienu no Eiropas jau ieguvuši 13 Baltkrievijas piena pārstrādes uzņēmumi. Kā pastāstījis Baltkrievijas Lauksaimniecības un pārtikas ministrijas Ārējās ekonomiskās darbības pārvaldes priekšnieks Aleksejs Bogdanovs, pirmās trīs tonnas piena pieņemtas septembra sākumā.

Kāds tirgus eksperts izdevumam pastāstījis, ka augustā vēl nav bijis skaidrības par cenām - sākotnēji uz Eiropas Savienības (ES) valstu tirgiem cerīgi lūkojušās arī pašas Krievijas kompānijas, domājot, ka tām izdosies iepirkt pienu Eiropā un pārstrādāt to savas valsts tirgum Baltkrievijā. Ažiotāža pircēju rindās kādu laiku uzturējusi cenas augstā līmenī, taču tad baltkrievu uzņēmumi likuši saprast, ka ieinteresēti nopelnīt uz kaimiņvalstu problēmu rēķina, tādēļ paši pienu gan pirks, gan pārstrādās, gan pārdos Krievijai.

«Agrāk tādu piegāžu no Eiropas nebija. Mums pietika savu izejvielu, turklāt cenas ES bija augstas. Pēc embargo ieviešanas eiropiešiem palika divas iespējas - vai nu izliet pienu kanalizācijā, vai nolaist cenas. Viņi izvēlējās otro variantu. Tādēļ cenas kritušās, un mums ir izdevīgi iepirkt pienu ES,» stāstījis Bogdanovs.

Pēc viņa teiktā, šobrīd Baltkrievijā pārstrādes jaudas noslogotas aptuveni par 70%, bet pārējos 30% var iesaistīt Eiropas piena pārstrādē, taču Baltkrievijas kompānijas apspriež ar Polijas un Baltijas valstu kolēģiem arī iespējas veidot jaunas ražotnes, kas baros Krieviju. Lietuva, Latvija un Polija ir gatavas investēt šādu pārstrādes uzņēmumu radīšanā, lai pēc tam piegādātu tiem savu pienu. «Turpinās iepazīšanās ar potenciālajiem partneriem, tiek pārrunāti noteikumi,» viņš piebildis.

Poļi Baltkrievijai gribētu pārdot arī savus augļus un dārzeņus. Baltkrievijas lauksaimniecības un pārtikas ministra vietnieks Vladimirs Grakuns piedāvājis viņiem veidot kopuzņēmumus augkopības un lopkopības produkcijas ražošanai un pārstrādei Baltkrievijas teritorijā, lai to tālāk pārdotu Muitas Savienības valstu tirgū.

Baltkrievijas pārstāvji uzsver, ka nepieļaus nekādu «etiķešu pārlīmēšanu» un Krievijai tiks piegādāta tikai dziļās pārstrādes produkcija. Tiesa gan, Krievijas avoti apliecina, ka Maskavas restorānos esot parādījies tipisks Itālijas ražojums - Baltkrievijā ražots parmezāna siers. Taisnības labad jāteic, ka Baltkrievijā tik tiešām tiek ražots gan šis, gan citu Itālijas un Francijas šķirņu siers, norāda avīze.

Izvērtējot savas iespējas, Baltkrievija paziņojusi, ka šogad gatava Krievijai piegādāt par 38% vairāk piena produktu un par 30% vairāk gaļas izstrādājumu. Pagaidām Minskas amatpersonas nav oficiāli paziņojušas, kur ņems trūkstošo gaļu, īpaši ņemot vērā Āfrikas cūku mēra radītās problēmas. Taču saskaņā ar neoficiālu informāciju pārdot Baltkrievijai tālākai pārstrādāšanai domātu cūkgaļu gatavas pat Kanāda un ASV.

Pēc ministrijas datiem, jau augustā Baltkrievijas valūtas ieņēmumi no pārtikas eksporta pieauguši par 7,2% jeb 325 miljoniem dolāru. Siera pārdošanas apjomi auguši pusotru reizes, sviesta - 1,3 reizes, sausā piena - 1,2 reizes un pilnpiena produkcijas - 1,9 reizes.

Pat neatkarīgie eksperti un pašreizējās varas pretinieki uzskata, ka no pašreizējās situācijas Baltkrievijai jācenšas gūt pēc iespējas lielāks labums, norāda avīze.

Tiesa, daļa speciālistu izteikuši bažas, ka pilnīga pārorientēšanās uz kaimiņvalsts vajadzībām ilgākā perspektīvā var radīt Baltkrievijai problēmas, vēl vairāk palielinot atkarību no Krievijas, jo, mainoties noskaņojumam Maskavas varas gaiteņos, tas jaunajiem uzņēmumiem nozīmētu beigas.

Pirms dažiem gadiem, kad starp Minsku un Maskavu norisinājās aktīvi tirdzniecības kari, Baltkrievijai izdevās atrast savai produkcijai noieta tirgus, tiesa, ne pārāk lielus. Ar Baltkrievijas pienu iepazinušās Latīņamerikas valstis, vairāki uzņēmumi ieguvuši tiesības eksportēt produkciju uz ES, bet šobrīd pastāv risks šīs iestrādes pazaudēt, brīdinājuši daži eksperti. Problēmas varētu radīt arī Baltkrievijas gausā birokrātijas mašīna.

Kā ziņots, Krievija 7.augustā noteica pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu