Nacionālajai lidsabiedrībai «airBaltic» padevusies iespaidīga pacelšanās – no 100 miljonu eiro mīnusiem 2011.gadā līdz plusiem pērn. Par spīti vairāku maršrutu slēgšanai Ukrainas krīzes dēļ šogad «airBaltic» cer izskatīties vēl labāk. Taču tā ir tikai redzamā lidsabiedrības darbības daļa, vēsta LTV raidījums «De facto».
Par pagājušo gadu, ko «airBaltic» noslēdza ar peļņu, aviokompānijas revidenti minējuši, ka sabiedrības īstermiņa saistības pārsniedz apgrozāmos līdzekļus par 70,7 miljoniem latu un pašu kapitāls bijis negatīvs 127,3 miljonu latu apmērā. Vienkāršāk sakot, «pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas
šaubas par «airBaltic» spēju turpināt darbību,»
raksta revidente no «PricewaterhouseCoopers».
«Tas ir standarta paziņojums, ja jūs apskatīsieties pēdējo gadu pārskatus. Tas ir tādēļ, ka kompānijai ir negatīvs kapitāls,» neko neparastu revidentu teiktajā nesaskata «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss. Pēc viņa teiktā, šogad kompānija strādā vēl labāk – 14 miljonu eiro peļņa bijusi pirmajā pusgadā. «Gadu joprojām mēs noslēgsim ar negatīvu pašu kapitālu, bet ar pozitīvu rezultātu,» saka Gauss.
«airBaltic» aktīvi nesedz saistības, un aviokompānija faktiski lido, pateicoties aizdevumiem. Valsts dažādos veidos pēdējos gados kopumā lidsabiedrībā iepludinājusi vairāk nekā 130 miljonus eiro. 2011.gadā politiķu apsolītā nauda pa porcijām «airBaltic» izsniegta gan pērn, gan vēl šogad. Noprotams, ka ar aizdevumu atmaksu «airBaltic» nebūs jāsteidzas.
Aviosabiedrība uz savu galvu vai ar politiķu vēlību
ignorē daļu Rīgas lidostas iesniegto rēķinu.
Starp abiem valsts uzņēmumiem ir strīds, jo Īrijas zemo cenu lidsabiedrībai «Ryanair» ir izdevīgāki nosacījumi. Lidosta iesniegusi 16 miljonu eiro prasību tiesā, «airBaltic» dokumentos pērn figurē 10 miljonu saistības pret lidostu.
Ne «airBaltic», ne lidosta pašreizējo parādu neatklāj, bet kāds labi informēts lidostas darbinieks apgalvo, ka tas turpina augt - «airBaltic», piemēram, maksā par elektrību, bet nemaksā par pacelšanās-nosēšanās pakalpojumiem.
«Mēs gribam maksāt par saistībām, kas, mūsuprāt, ir mūsu saistības. Un mēs par tām maksājam. Mēs negribam maksāt par to, par ko mums nav jāmaksā. Tas ir normāli,» saka Gauss. Viņš cer, ka lidosta un «airBaltic» atradīs risinājumu sarunu ceļā.
Aviokompānijai «ieelpot» ļāvusi šovasar Eiropas Komisijas izbeigtā izmeklēšana par valsts naudas ieguldīšanu «airBaltic», kā arī panāktā vienošanās ar «Latvijas Krājbanku» un «Lietuvas «Snoras» banku. Maksātnespējīgās bankas savulaik caur bijušā «airBaltic» akcionāra Bertolta Flika uzņēmumu bija izsniegušas lidsabiedrībai vairāk nekā 60 miljonus eiro. «airBaltic» šīs prasījuma tiesības pret sevi ir pati atpirkusi.
«Detaļas atklāt nevaru, bet galvenais ieguvums, ka ir skaidrība. Tiesvedības izbeigtas, kredīta atmaksa nolikta pēc noteikta grafika,» saka «airBaltic» konsultanta «Prudentia» valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.
Atmaksāt parādu bankrotējušajām bankām «airBaltic» sāks ne ātrāk kā pēc pieciem gadiem. Pagaidām uzņēmums maksā procentus.
Lidsabiedrība prasījuma tiesības pret sevi izpirkusi lētāk
«De facto» gan zināms, ka lidsabiedrība prasījuma tiesības pret sevi izpirkusi lētāk, nekā patiesībā bija parādā.
Iesaistītās puses cenu atsakās apstiprināt, jo vienošanās ir slepena. Krājbankas administrators, kam būtu jārūpējas par bankas kreditoru interesēm, uzskata, ka no darījuma izspiedis maksimumu – jo izsolē par lielāku cenu neviens nebija gatavs «airBaltic» parādu nopirkt.
«Ar šo darījumu uz skaidriem nosacījumiem tirgus apstākļos tika pārdota komercķīla jeb prasījumu tiesības, iegūstot līdzekļus, lai varētu turpināt norēķināšanos ar kreditoriem,» rakstiskā atbildē skaidro «Krājbankas» administrators auditorkompānija «KPMG».
Lai arī «airBaltic» izvairās par to runāt, viss norāda uz to, ka lidsabiedrība
ietaupa, maksājot mazākus nodokļus no pilotu algām.
«airBaltic» pērk pilotu pakalpojumus no savas meitaskompānijas. Pēc skopās informācijas spriežot, uzņēmums «Aviation Crew Resources» daļu algas pilotiem maksā dividendēs, no kā ietur mazāku nodokli. Dividendēs kopumā izmaksāti gandrīz trīs miljoni eiro, bet saņēmēju saraksts nav zināms.
«Sistēmu, kā strādā apkalpes atbalsta kompānija, mēs publiski neapspriedīsim. Tāpat kā mēs neizpaužam līguma nosacījumus, bet mēs maksājam visus nodokļus atbilstoši Latvijas nodokļu sistēmai,» saka «airBaltic» izpilddirektors Gauss.
«airBaltic» spēja strādāt ar peļņu bijusi ļoti izdevīga «airBaltic» vadībai. Uzņēmuma valdes un padomes locekļu algu fonds pērn gandrīz dubultojies.
Kompānijas vadītāja mēnešalga sasniegusi 50 tūkstošus eiro mēnesī, neskaitot bonusus.