Valsts pārstāvji rosina atbrīvot no amata Rīgas Brīvostas pārvaldnieku Loginovu (49)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova / LETA

Konstatējot, ka Rīgas Brīvostas valdes apstiprinātais rīcības plāns netiek pildīts noteiktajos termiņos, un tā izpilde jānodrošina Brīvostas pārvaldniekam, valsts ieceltie valdes locekļi šodien lūguši sasaukt ārkārtas valdes sēdi un lemt par pārvaldnieka Leonīda Loginova atbrīvošanu no amata, TVNET informēja Satiksmes ministrijā.

Pārvaldnieks nav noteiktajos termiņos ievērojis Krievu salas projekta rīcības plānu, tādējādi jau otro reizi atbildīgajām iestādēm radot pamatu apturēt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu projektam.

Loginovs savā darbībā nav spējis nodrošināt valdes pieņemto lēmumu izpildi noteiktajos termiņos, radot brīvostai jaunus finanšu riskus, uzsver valsts pārstāvji.

Loginovs brīvostas pārvaldnieka amatā strādā kopš 1998.gada.

Kā ziņots, Krievu salas potenciālie nomnieki - stividorkompānija «Riga Coal Terminal» - vēstulē valdībai norāda, ka osta nav izpildījusi iepriekš parakstītajā līgumā uzliktās saistības izbūvēt un nodot ekspluatācijā ostas termināli ar atbilstošu infrastruktūru, lai varētu realizēt biznesa plānā ietvertās kravu operācijas. Vairāk nekā septiņus ar pusi gadu no pārvaldes neesot saņemts neviens darbu pieņemšanas un nodošanas akts par posmu darbu izpildi. Osta esot vienpusēji noteikusi izbūvējamos objektus un infrastruktūru. Tāpat uzņēmuma pārstāvji nav pielaisti pie jebkādiem būvniecības tehniskās uzraudzības pasākumiem, tiem bijusi liegta pieeja nomas objektam Krievu salā.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē, kuru parakstījis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans, norādīts, ka salas līdzšinējā infrastruktūras izbūve pierādījusi, ka projekts tiek realizēts aplami un bezjēdzīgi, riskējot zaudēt ES fondu piešķirtos līdzekļus un kravas Rīgas ostā.

«Riga Coal Terminal» pārstāvji arī izsaka cerību, ka Latvijas amatpersonu mērķis nav iepriekš pieļautās neprofesionālās un prettiesiskās rīcības noslēpšana ES institūcijām, un, ka atbildīgās amatpersonas un institūcijas - ostas pārvalde, Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un valdība kopumā, kā arī Rīgas Dome pārtrauks un atturēsies no saskaņotām darbībām, kas vērstas uz uzņēmuma tiesību prettiesisku ierobežošanu. Tāpat iestādes tiek lūgtas atturēties no draudu un spaidu īstenošanas, kur esot saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Piemēram, ostas izstrādātajā rīcības plānā Krievu salas projekta mērķu sasniegšanai paredzēts, ka faktiski uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām ap 6.oktobri neveiksmīgu sarunu variantā paredzēts informēt «Rīgas centrālo termināli» par kravas kuģošanas tiesību iespējamo ierobežošanu. Plānā gan piebilsts, ka vēl tikšot izvērtēta šādu ierobežojumu tiesiskā pamatotība un nepieciešamība.

Kā ziņots, lai Krievu salas vērienīgo projektu varētu pabeigt laikā, Rīgas ostai jāpanāk vienošanās ar stividorkompānijām «Rīgas Centrālais termināls» (RCT) un «Strek», kurām līdz 2016.gada decembrim ir jāpārceļ kravu apkalpošana no Rīgas centra uz Krievu salu, žurnālistiem iepriekš paziņoja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Lēmumu par ostas pārcelšanu no pilsētas centra uz Krievu salu Rīgas domes deputāti pieņēma 2009.gada vasarā.

2012.gadā par uzvarētāju infrastruktūras attīstības konkursā tika izvēlēta pilnsabiedrība «BMGS S», kas projektu piedāvājusi realizēt par 88,71 miljonu latu (126,22 miljoniem eiro).

Eiropas Komisija 2012.gada 2.aprīlī apstiprināja Latvijas lielo Kohēzijas fonda projektu, kas paredz infrastruktūras attīstīšanu Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no Rīgas centra. Kopējās projekta izmaksas ir 104 miljoni latu (148 miljoni eiro), no tām Kohēzijas fonda finansējums ir 54 miljoni latu (77 miljoni eiro).

Savukārt 2013.gada 17.septembrī «Nordea Bank Finland Plc.» Latvijas filiāle un «Pohjola Bank Plc.» noslēgušas aizdevuma līgumu par finansējuma piešķiršanu Rīgas Brīvostas pārvaldei 80,2 miljonu eiro apmērā projekta īstenošanai.

Projekta gaitā Daugavas akvatorijā paredzēts izbūvēt četras multifunkcionālas beramkravu piestātnes ar kopējo garumu 1180 metri. Ar uzņēmējiem slēgtajā līgumā gan osta savulaik solījusi būvēt astoņas piestātnes.

Rīgas ostas valdē ir astoņi valdes locekļi: četri attiecīgās pašvaldības pārstāvji un četri Ministru kabineta iecelti pārstāvji - ekonomikas, finanšu, satiksmes un vides ministru izvirzīti pārstāvji.

Brīvostas valdes priekšsēdētājs ir Rīgas vicemērs Andris Ameriks, kopā ar viņu pašvaldības intereses brīvostā pārstāv Rīgas mērs Nils Ušakovs, Rīgas domes deputāts Mihails Kameņeckis un Rīgas Centrāltirgus mārketinga vadītājs Ivars Jakovels.

Brīvostas valdes priekšsēdētāja ir Džineta Innusa, un kopā ar viņu valsts intereses brīvostas valdē pārstāv Rolands Arturs Bebris, Baiba Bāne un Ģirts Greiškalns.

Komentāri (49)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu