Jaunām sankcijām pret Krieviju vēl nav vienbalsīga ES valstu atbalsta (19)

Politiķis atzina, ka situācija Ukrainā joprojām neatslābst, līdz ar to arī ES un Krievijas attiecības virzās uz saasinājumu. Šādos apstākļos ES domā par jaunām sankcijām, no kurām nopietnākais esot Lielbritānijas piedāvājums liegt Krievijai pieeju starptautiskajiem finanšu tirgiem. Šādas sankcijas savulaik ieviestas pret Irānu un tās izrādījušās gana efektīvas, lai piespiestu šo valsti atkārtoti sēsties pie sarunu galda.

Vaicāts, vai ES virzīšanās uz jaunu sankciju ieviešanu nenotiek pārāk lēni un smagnēji, Dombrovskis uzsvēra, ka problēma šajā gadījumā ir tā, ka par sankcijām ir jāvienojas visām ES valstīm. Pašlaik sarunas neesot vieglas - Slovākija pat publiski ir izteikusies pret jaunām sankcijām, un šī nebūt nav vienīgā valsts, kas sarunu gaitā izteikusi iebildumus, pastāstīja politiķis un atzīmēja, ka jau Latvijas ietvaros vien ir ļoti dažādi viedokļi par sankciju nepieciešamību un sekām pašai mūsu valstij.

Dombrovskis atzina, ka lēmumu pieņemšanas mehānismi ES ir ļoti smagnēji, tāpēc sagaidītu, ka vismaz ārpolitikā varētu vienoties par vienkāršotāku mehānismu.

Kā ziņots, ES līderi uzdevuši ekspertiem nedēļās laikā sagatavot pret Krieviju sankcijas, kas tai varētu tikt noteiktas Maskavas pret Ukrainu īstenoto pasākumu dēļ, svētdien pēc ES dalībvalstu līderu samita sanāksmes paziņoja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs. Līderi ir «gatavi spert tālākus būtiskus soļus, ņemot vērā to, kā situācija attīstīsies uz vietas», pēc sarunām Briselē sacīja Rompejs, piebilstot, ka līderi pieprasījuši Eiropas Komisijai (EK) «steidzami veikt sagatavošanas darbus».

«Pēdējo trīs dienu laikā situācija ir dramatiski eskalējusies,» sacīja Rompejs. «Mūsu pūliņiem tagad ir jābūt vērstiem uz to, lai apturētu asinsizliešanu.» «Visi ļoti labi saprot, ka mums ir jārīkojas ātri, ņemot vērā situācijas attīstību uz vietas un traģisko pēdējo dienu dzīvības zaudējumu,» sacīja Rompejs.

Vācija kanclere Angela Merkele norādīja, ka jaunās sankcijas tiks noteiktas uz jau esošo soda pasākumu bāzes, kas pamatā skar finanšu pakalpojumus, bruņojuma un enerģētikas jomas.

Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma (V) pēc Eiropadomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka Eiropadome ir lūgusi EK vienas nedēļas laikā izstrādāt sankciju priekšlikumus. «Šajās sankcijās kā īpašu punktu mēs atzīmējām, ka ir nepieciešamas papildu sankcijas konkrētām institūcijām un privātpersonām, kas ir atbildīgas par notikumiem Krimā, Donbasā, Doņeckā un citās Ukrainas vietās, kur ir izveidotas republikas,» skaidroja premjerministre.

Tāpat viņa norādīja, ka Eiropadome atbalstījusi Ukrainas prezidenta Petro Porošenko miera plānu un uzsvērusi, ka tas ir jāievieš bez kavēšanās. «Tur ir atsevišķi punkti - robežas drošība, prasība nekavējoši atbrīvot visus gūstekņus un no Ukrainas izvest visus Krievijas kareivjus,» sacīja Straujuma, piebilstot, ka Ukraina tiks arī atbalstīta ar humāno palīdzību.

Eiropadome ir arī atbalstījusi EK rīcību saistībā ar Krievijas noteiktajām sankcijām lauksaimniecības sektoram un lūgusi EK ieviest nepieciešamos papildpasākumus.

Vaicāta par diskusiju gaitu, premjerministre atzina, ka tās bija ļoti saspringtas, jo dalībvalstīm bija dažādi viedokļi, taču Eiropadome ir vienota, un visas valstis ir atbalstījušas šādu redakciju.

«Mēs pieņēmām stingrāku dokumentu, nekā sākotnēji tas bija sagatavots. Neviens neiebilda, neviens neatturējās,» sacīja Straujuma, norādot, ka neviena valsts neiestājās par militāru iejaukšanos Ukrainas konfliktā.

Krievijas karaspēka regulārās daļas trešdien iebruka Ukrainas teritorijā un ieņēma Novoazovskas pilsētu Azovas jūras piekrastē. Piektdien krievu tanki jau bija pie Ukrainas Azovas jūras lielākās pilsētas Mariupoles. NATO augsta ranga amatpersona ceturtdien atzina, ka Krievijas karavīru skaits Ukrainā «krietni pārsniedzis tūkstoti».

Krievijas regulārās armijas karavīri atbalsta krievu algotņu un viņu vietējo līdzskrējēju bandas, cīnās kopā ar tām un to rindās, norādīja amatpersona.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.

Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par «zaļajiem cilvēciņiem». Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš sākotnēji noliedza Krievijas līdzdalību, vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.

Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.