Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks piektdien brīdināja par ievērojamiem riskiem Krievijas gāzes piegādēm Eiropai gaidāmajā ziemā saistībā ar pieaugošo Ukrainas krīzes saspīlējumu.
Krievija brīdina par riskiem gāzes piegādēm Eiropai šoziem (44)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Pastāv būtisks risks, ka Eiropai paredzēto gāzi Ukraina nelikumīgi varētu piesavināties savām vajadzībām,» kopīgā preses konferencē ar Eiropas Savienības enerģētikas komisāru Ginteru Etingeru paziņoja Novaks.
«Situācija ir kritiska, tuvojoties apkures sezonai,» viņš piebilda.
Krievija šā gada jūnijā apturēja gāzes piegādes Ukrainai saistībā ar Ukrainas nenomaksāto parādu.
Novaks norāda, ka Ukrainas parāds par Krievijas piegādāto gāzi veido 5,3 miljardus ASV dolāru.
Krievija ir nozīmīgākais gāzes piegādātājs Eiropai.
Eiropas Savienība importē 50% no patērētajiem energoresursiem, un 40% no energoresursu kopējā importa nodrošina Krievija.
Maskava jau iepriekš izmantojusi gāzes sviru politiskiem mērķiem, iepriekš jau divas reizes pārtraucot gāzes piegādes Ukrainai, kas izraisīja arī gāzes piegāžu traucējumus Eiropai.
Ukraina nesen atzina, ka tai nav pietiekamu gāzes rezervju visai ziemai.
Tāpat Ukraina apsūdz Krieviju vēlmē samazināt gāzes piegādes Eiropai.
Savukārt Etingers pauda viedokli, ka pašreizējās situācijas atrisināšanai iesaistītajām pusēm nevajadzētu izmantot gāzi kā sankciju instrumentu.
Viņš aicināja Krieviju un Ukrainu vienoties par parāda dzēšanas grafiku.
Tikmēr Novaks norādīja, ka gadījumā, ja Ukraina sedz daļu sava parāda, pārējās daļas restrukturizēšana varētu būt apspriežama.
Tajā pašā laikā Norvēģija, kas ir otrā lielākā gāzes piegādātāja Eiropā, informējusi, ka tā varētu daļēji kompensēt Krievijas gāzes piegāžu samazinājumu Eiropā.
«Īstermiņā, krīzes apstākļos, mēs varam nedaudz palielināt piegādes, bet ilgtermiņā, ja mēs taisāmies piegādāt vairāk gāzes Eiropai, mums vajadzēs lielākas cauruļvadu jaudas un tirgu, kas vēlas gāzi pirkt,» piektdien paziņoja Norvēģijas ārlietu ministrs Berge Brende.