Baltijas valstu premjerministri - Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass, Lietuvas valdības vadītājs Aļģirds Butkevičs un Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) - šodien izteica politisku atbalstu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta «Rail Baltica» realizācijai, simboliski šo projektu salīdzinot ar «Baltijas ceļu».
Premjeri solīja, ka līgums par kopuzņēmuma izveidi tiks parakstīts oktobrī. Lai arī projekta realizācija vairākkārt ieilgusi, premjeri apliecināja, ka paspēs iesniegt finansējuma pieteikumu Eiropas Komisijā nākamā gada sākumā.
Latvija jau ir pieņēmusi nepieciešamos lēmumus kopuzņēmuma izveidei, un, kā norādīja Straujuma, Latvijai jāgaida kaimiņu lēmumi. Igaunijas premjers skaidroja, ka politiskā līmenī tie pieņemti šajā nedēļā, savukārt Lietuvas premjers mierināja, ka viss nepieciešamais tiks izdarīts un «Rail Baltica» projekta realizācija notiks laikā - tad, kad nepieciešams.
Straujuma norādīja, - tas ir simboliski, ka līgums par «Rail Baltica» projektu tiks parakstīts gadā, kad tiek svinēta Baltijas ceļa 25.gadu jubileja.
Igaunijas premjers Tāvi Reivass savukārt atzina, ka Igaunijā saistībā ar projektu vēl ir problēmas, taču tas esot jāatrisina valsts iekšienē, lai precīzu nospraustu dzelzceļa līnijas izvietojumu. Priekšā vēl esot sabiedriskās apspriešanas, taču process virzoties uz priekšu salīdzinoši veiksmīgi. Reivass arī norādīja, ka «Rail Baltica» ir arī ekonomisks projekts, un jaunas iespējas savstarpējai tirdzniecībai ar Eiropas Savienības valstīm.
Viņš skaidroja, ka šis projekts ir svarīgs arī Somijai, Vācijai un Polijai. Tāpat viņš uzsvēra, ka, ja Baltijas valstis esot savienotas ar «Eiropas sirdi», tad jebkurā gadījumā tas esot drošāk nekā, ja tās nebūtu savienotas. Straujuma gan norādīja, ka šim projektam nav tiešas saistības ar Vācijas kancleres Angeles Merkeles teikto par militārās infrastruktūras uzlabošanu, un par šo projektu ar Merkeli nav runāts. Straujuma nenoliedza, ka vilcienu infrastruktūru var izmantot dažādām vajadzībām, bet tās mērķis ir kalpot miermīlīgam nolūkam.
Lietuvas premjerministrs Butkevičs savukārt norādīja, ka līguma parakstīšana ir pirmais solis, un tālākais ir atkarīgs no tā, kā tiks «apvienotas kopējās pūles», lai īstenotu projektu. Šeit svarīgi būšot, lai projekts tiktu realizēts ar pilnu atdevi.
Pirms premjeru uzrunām projektu prezentēja Satiksmes ministrijas pārstāvji, kuri norādīja, ka patlaban noris darbs pie trases precīza novietojuma un tehnisko parametru izstrādes. Pabeigt projektu plānots 2025.gadā, un jau 2030.gadā plānots gadā pārvadāt piecus miljonus pasažieru un 13 miljonus tonnu kravu. Tāpat tika uzsvērts, ka līdz Otrajam pasaules karam Baltijas valstis ar Eiropas galvaspilsētām jau savienoja 1435 milimetru platas sliedes.
Runājot par Baltijas valstu kopējo Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektu, Lietuvas premjers norādīja, ka parakstīts jauns memorands ar stratēģisko investoru - Japānas kompāniju «Hitachi», un nākamajā nedēļā eksperti ieradīsies Rīgā, kur turpinās diskusijas par šo projektu. Straujuma norādīja, ka eksperti attiecīgi spriedīs par ekonomiskiem aprēķiniem.
Kā ziņots, 12.augustā Latvijas valdība atbalstīja Baltijas valstu kopuzņēmuma «Rail Baltica» publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izbūves projekta realizēšanai sagatavotos dibināšanas dokumentu projektus, arī Baltijas valstu kopuzņēmuma akcionāru līguma projektu un uzņēmuma «Eiropas dzelzceļa līnijas» ar pamatkapitālu 680 000 eiro izveidi.
Kā skaidro Satiksmes ministrijā, lai Latvija varētu realizēt savus pienākumus pret «Rail Baltica» projekta partneriem un varētu kļūt par kopuzņēmuma akcionāru, paredzēts ieguldīt 650 000 eiro kopuzņēmuma dibināšanas brīdī, tādējādi iegūstot proporcionāli līdzvērtīgu kapitāla daļu apjomu Igaunijas un Lietuvas daļai 33,33% apmērā. Tāpat, lai sagatavotu kopīgu Baltijas valstu «Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta» (EISI) pieteikumu un uzsāktu realizēt «Rail Baltica» izbūves projektu, nepieciešams nodibināt 100% valstij piederošu sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kas būs Latvijas puses akcionārs Baltijas valstu kopuzņēmumā AS «RB Rail».
Iepriekš ziņots, ka Baltijas valstu sarunvedēji jūnijā trīspusējās sarunās Tallinā vienojās par projekta «Rail Baltica» kopuzņēmuma akcionāru līguma noteikumiem, ieskaitot Viļņas iekļaušanu šajā projektā.
Panākta arī vienošanās, ka, īstenojot projektu, puses kopīgi centīsies panākt, lai Viļņas pievienošana Eiropas platuma sliežu trasei tiktu finansēta par Eiropas Savienības līdzekļiem.
«Rail Baltica» projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu). Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
