Bankas sola pret Krievijas sankciju skartajiem klientiem elastīgu attieksmi

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Kopumā banku attieksme pret saviem klientiem, kuri ir saņēmuši aizdevumus un kuru uzņēmējdarbību varētu ietekmēt Krievijas pretsankcijas, būs pietiekami elastīga, norāda Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).

Tādēļ patlaban nav pamata atsevišķu sabiedrisko organizāciju publiski paustajām bažām, ka sankciju dēļ tiek nekavējoties atsavināts nodrošinājums, uzsver LKA pārstāve Baiba Melnace.

Balstoties uz vēsturisko pieredzi un sadarbību,

bankas ir gatavas meklēt individuālus risinājumus

- pārskatīt termiņus, atmaksas nosacījumus, meklēt citas savstarpēji izdevīgas sadarbības turpināšanas iespējas. Tādēļ ir ļoti būtiski, lai uzņēmums laicīgi vēršas pie bankas un kopīgi meklē risinājumu iespējamām problēmām, norāda Melnace.

LKA uzsver, ka ne bankas, ne līzinga kompānijas nekad, arī tagad, saviem klientiem "neatņem" kustamos un nekustamos īpašumus, kuri ir aizņēmuma nodrošinājums, balstoties tikai uz informāciju par sankcijām vai sagaidāmu ienākumu samazinājumu nākotnē. Katrā gadījumā, kad nodrošinājums tiek atsavināts, ir ilglaicīgas pamatotas parādnieka problēmas, piemēram, pasludināta maksātnespēja vai bankrots, ilgstoša saistību nepildīšana u.tml. Arī tagad iespējami atsevišķi gadījumi, kad uzņēmumi ar bankām risina ilgstošas problemātiskas attiecības, taču tās nebūtu korekti saukt par Krievijas sankciju sekām.

Melnace norādīja, ka LKA pārstāvji piedalās Tautsaimniecības padomes un Latvijas Darba devēju konferederācijas sanāksmēs par Krievijas pretsankciju ietekmi uz Latvijas uzņēmējiem, kurās tiek apspriesta pašreizējā situācija un nākotnes iespējas.

Tāpat LKA vadība individuāli jau ir tikusies un plāno vēl vairākas tikšanās ar nozaru uzņēmēju organizācijām, lai konkrētāk pārrunātu dažādu nozaru situāciju un labāko iespējamo sadarbību ar bankām.

Kā ziņots, Krievija 7.augustā noteikusi pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem. Šajā sarakstā pagaidām nav iekļautas šprotes, zivju un gaļas konservi, kā arī alkohols un saldējums.

Valdība 12.augustā lēma Krievijas sankciju skartajiem

Latvijas uzņēmumiem piešķirt nodokļu brīvdienas,

eksporta tirgu apgūšanai piešķirt papildu piecus miljonus eiro. Tāpat zemkopības jomā plānots vērsties Eiropas Komisijā ar aicinājumu Eiropas Savienības valstīs paaugstināt intervences cenu. ZM ir izstrādājusi ieteikumus pašvaldībām, kā sagatavot iepirkuma specifikāciju, lai reģionālie produkti tiktu izmantoti skolās un bērnudārzos.

Savukārt 19.augustā valdība nolēma daļēji dzēst kredītprocentus apgrozāmo līdzekļu kredītiem tiem piena, gaļas pārstrādes un zivju apstrādes uzņēmumiem, kā arī lauksaimniekiem, kuri eksportēja produkciju uz Krieviju un kuri iekļauti Krievijas embargo sarakstā. Atbalsta apmērs nebūs lielāks par aizdevuma gada procentu likmi 4% vai faktisko likmi, ja tā mazāka par 4%, savukārt atbalsta summa būs līdz 200 000 eiro, bet zivju apstrādei - līdz 30 000 eiro.

Kopumā atbalstam piešķirti 15 450 000 eiro no budžeta programmas "Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai projektu un pasākumu īstenošana» un Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam neizlietotā budžeta virssaistību finansējuma.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu