Koalīcijas padome ārkārtas sēdē vienojusies par veicamajiem darbiem, lai iepirkuma procedūrās atbalstītu vietējos lauksaimniecības produkcijas ražotājus, piemēram, dārzeņu audzētājus, informēja «Vienotības» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis. Paredzēts, ka izmaiņas pašvaldībām šajā jautājumā dos zaļo gaismu septembrī.
Paredzēts izstrādāt iepirkumu procedūras noteikumus un Saeimā pieņemt likuma grozījumus, kas ļautu valsts un pašvaldību iepirkumos bez satraukuma izvēlēties svaigas, labas un vietēji ražotas preces, skaidroja Zaķis un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK pārstāvis Einārs Cilinskis norādīja, ka pašvaldībām jau pašlaik ir iespējas atbalstīt vietējos ražotājus - informācija par labās prakses piemēriem tiks nodota arī citu pilsētu un novadu vadībai.
Paredzēts veidot iepirkumu procedūras instrukciju, lai ieteiktu iepirkuma veicējiem, kā ir jāveic attiecīgā procedūra. Tiks mainīts Publisko iepirkumu likums, kas pašlaik ir skatīšanā Saeimā pirms trešā lasījuma, nosakot, ka zaļais iepirkums beidzot būs regulēts ar Ministru kabineta noteikumiem, norādīja Zaķis.
Viņš skaidroja, ka zaļais iepirkums sevī ietvertu gan svaigu, gan ekoloģisku produkciju, ar to domājot vietējos ražojumus. Iepirkumu uzraudzības birojs apņēmās vēl plašāk mācīt un stāstīt, kā pārtiku iepirkt pareizi, lai nerastos problēmas, pērkot reizēm dārgāku, bet vietējo produkciju.
Kā ziņots, šodien koalīcijas padomes ārkārtas sēdē bija paredzēts spriest par valdības rīcību vietējo ražotāju aizsardzībai.
ZZS valde aicināja Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) sasaukt koalīcijas ārkārtas padomes sēdi, lai izskatītu jautājumu par valdības rīcību vietējo ražotāju aizsardzībai saistībā ar Krievijas noteiktajām sankcijām pret Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latviju, informēja ZZS preses sekretāre Dace Kārkliņa.
7.augustā Krievija ieviesa pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas. Publiskajā telpā izskanējusi informācija, ka Krievija varētu ierobežot arī rūpniecības preču importu no ES un ASV.
2013.gadā Latvijas preču eksports uz Krieviju sasniedza 1,16 miljardus eiro, tai skaitā pārtikas preču - 52,8 miljonus eiro, norāda Kārkliņa.
Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) 18.augustā paziņojusi, ka saistībā ar Krievijas noteikto embargo sniegs lauksaimniekiem atbalstu 125 miljonu eiro apmērā. Atbalsta pasākumi paredz kompensēt pilnu augļu un dārzeņu cenu, vēlāk šos produktus izplatot bez maksas. Palīdzību saņems tomātu, burkānu, kāpostu, piparu, puķkāpostu, gurķu, kā arī sēņu, ābolu, bumbieru, ogu, vīnogu un kivi audzētāji.
Savukārt valdība 12.augustā lēma Krievijas sankciju skartajiem Latvijas uzņēmumiem piešķirt nodokļu brīvdienas, eksporta tirgu apgūšanai piešķirt papildu piecus miljonus eiro. Straujuma norādīja, ka zemkopības jomā tiks veiktas nepieciešamās izmaiņas, lai paplašinātu kredītu galvojumus un subsidētu kredītprocentus. Tāpat zemkopības jomā plānots vērsties Eiropas Komisijā ar aicinājumu Eiropas Savienības valstīs paaugstināt intervences cenu. ZM ir izstrādājusi ieteikumus pašvaldībām, kā sagatavot iepirkuma specifikāciju, lai reģionālie produkti tiktu izmantoti skolās un bērnudārzos.
