Arvien pieaug internetā veikto pirkumu apjoms dažādās produktu un pakalpojumu grupās, it sevišķi apģērbu, elektronikas un dažādu finanšu pakalpojumu nozarēs, liecina EY jaunākais patērētāju paradumu pētījums «Consumers on board: how to copilot the multichannel journey». Pētījuma gaitā aptaujāti 30 000 respondenti 34 valstīs
Rietumvalstīs interneta pirkumu paradums gan attīstās lēnāk nekā straujas attīstības tirgos, piemēram, Indijā, Ķīnā.
EY pētījums parāda, ka vadošie produkti tiešsaistes pirkumiem ir apģērbs un plaša patēriņa elektronika, ko internetā pēdējo 12 mēnešu laikā pirkuši 39% patērētāji pasaulē. Apģērba pirkumu paradums internetā uzrāda arī vienu no straujākajiem pieaugumiem gadu no gada, proti, pēdējo 12 mēnešu laikā apģērbu tiešsaistē iegādājās par 7% vairāk patērētāju nekā tikai gadu iepriekš. Apģērbs un plaša patēriņa elektronika ir arī produktu kategorijas, kam straujāk krīt veikalā izdarīto pirkumu apjoms, pēdējo 12 mēnešu laikā 79% patērētāju iegādājoties apģērbu veikalā, pretēji 85% gadu iepriekš, un 57% patērētāju pērkot elektroniku veikalā, pretēji 65% gadu iepriekš. Arī telekomunikāciju pakalpojumi tiek aktīvi iegādāti internetā (to darījuši 32% patērētāji), taču šajā jomā nav mazinājies paradums šos pašus pakalpojumus pirkt arī veikalos.
Stabilu pieaugumu parāda arī finanšu pakalpojumu iegāde internetā, kur 24% patērētāji savu mājokļa apdrošināšanu noformējuši tiešsaistē, pretēji tikai 18% gadu iepriekš, bet 14% ar interneta starpniecību ņēmuši ātros kredītus, pretēji 10% gadu iepriekš.
«Iepirkšanās internetā paradums nav tikai globāls fenomens un tam ir izteikti lokāla nozīme arī Latvijas tirgū. Piemēram, patērētāju paradumu attīstība parāda, ka finanšu pakalpojumu nozarē ieguvējas nākotnē būs organizācijas ar efektīvi attīstītiem interneta kanāliem, kas varēs pārņemt arvien jaunus it kā tradicionālus finanšu pakalpojumus, bet Latvijas apģērbu tirgotājiem un ražotājiem būs arvien grūtāk noturēties tirgū, jo viņu konkurence ir kļuvusi globāla. Elektronikas tirgū situācija gan būs nedaudz savādāka, jo Latvijā jau ir labi attīstīti interneta veikali, kas nerada vajadzību tos pašus zīmolus meklēt ārzemju interneta veikalos,» stāsta Renāte Strazdiņa, EY vadības konsultāciju departamenta Latvijā direktore.
Tāpat arī pārtikas produktu un dzērienu iegādes paradumi parāda arvien aktīvāku tiešsaistes izmantošanu - pēdējo 12 mēnešu laikā katrs piektais respondents iegādājies pārtiku vai dzērienus ar interneta starpniecību, bet gadu iepriekš tie bija tikai 15%.
EY eksperti norāda, ka paradums produktus vai pakalpojums iegādāties veikalā vai uzņēmuma pārstāvniecībā nemazinās tikai automašīnu pirkumu, telekomunikāciju pakalpojumu iegādes un ātro kredītu noformēšanas gadījumos. Visos gadījumos gan pieaug arī paradums pirkt internetā.
«Pirkumu izdarīšana internetā atstāj dramatisku, lai arī ikdienā ne vienmēr acīmredzamu efektu uz kopējo ekonomikas konjunktūru. Piemēram, apģērbu iegāde tiešsaistē mazina daudzu vietējo veikalu popularitāti, kas savukārt ietekmē pilsētu nekustamo īpašumu tirgu, veikaliem vairs nenomājot telpas, kas savukārt nozīmē nomas maksu kritumu, neapdzīvotas platības un darba vietu zaudēšanu tradicionālās nozarēs un to rašanos jaunās,» stāsta R. Strazdiņa.
EY pētījums atklāj, ka pasaulē vidēji teju divas trešdaļas jeb 62% patērētāju veic pirkumus tiešsaistē. Tomēr pētījums parāda arī būtisku atšķirību tiešsaistes pirkumu paradumos dažādu valstu starpā, parādot, ka nereti tieši straujas attīstības tirgos patērētāju skaits, kuri iegādes veic internetā, ir lielāks nekā stabilajos attīstīto Rietumvalstu tirgos. Piemēram, 75% Indijas, 70% Ķīnas un 69% Turcijas patērētāju veic pirkumus internetā, pretēji 50% ASV, 60% Itālijā, 45% Šveicē vai 59% Vācijā. Šo atšķirību visdrīzāk izskaidro kvalitatīvu veikalu klātbūtne, iesakņojušies paradumi (piemēram, iepirkšanās tradīcija molos ASV), produktu izmēģināšanas un atpakaļ atdošanas prakse, kā arī fakts, ka tieši straujas attīstības tirgos kompānijas augstāku prioritāti piešķir ieguldījumiem tehnoloģiskos risinājumos.
EY pētījums parāda arī, ka patērētāji uzskata sociālos medijus par labu informācijas avotu. Dati atklāj, ka pieaug to patērētāju skaits, kuri sociālos medijus uzskata par labu platformu savas neapmierinātības paušanai (vērtējums pieaudzis no 5,7 uz 6 desmit punktu vērtējuma skalā). Tāpat pieaug arī patērētāju skaits, kuri sociālos medijus uzskata par «bezjēdzīgu laika tērēšanu», kur šāds vērtējums gada laikā pieaudzis no 4,9 uz 5,4 desmit punktu skalā.
