Lidostas «Rīga» attīstības plānā 2012.-2036.gadam rekomendēts attīstīt to kā Eirāzijas lidojumu centru, un šāda attīstības scenārija realizācijas priekšnoteikums ir lidostas infrastruktūras rekonstrukcija un paplašināšana, informēja uzņēmumā.
Lai Rīgas lidosta būtu Eirāzijas lidojumu centrs, jāveic rekonstrukcija un paplašināšana (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šajā kontekstā jau tiekot realizēti lidostas aviācijas infrastruktūras rekonstrukcijas darbi 115,27 miljonu eiro apjomā, kurus 58,5 miljonu eiro apmērā līdzfinansē Eiropas Kohēzijas programma. Savukārt pasažieru termināla attīstība ir paredzēta vairākās kārtās, un daļa no šiem darbiem tikšot uzsākti jau šogad, skaidro lidostā.
Attīstības plānošanas procesā esot veikta esošās lidostas infrastruktūras apsekošana un izstrādātas atbilstošas tehniskās rekomendācijas. Atbilstoši starptautiski pielietotai metodoloģijai esot veikta lidostas pasažieru skaita pieauguma prognozēšana un izstrādāti vairāki lidostas attīstības scenāriji.
Kā ziņots, starptautiskā lidosta «Rīga» veiksmīga scenārija gadījumā
2036.gadā plāno apkalpot teju 14 miljonus pasažieru,
tāpat tā cer uz jaunu, arī zemo cenu lidsabiedrību ienākšanu, kā arī nākotnē nopietni plāno domāt par alternatīviem ieņēmumu iegūšanas veidiem, tas paredzēts lidostas attīstības plānā 2012.-2036.gadam, kuru jūlijā akceptēja lidostas valde.
Kā norādīts attīstības plānā, ņemot vērā to, ka «re-shape» programmas gaitā «airBaltic» paaugstina biļešu cenas un veic izmaiņas lidojumu struktūrā, ir iespējams zemo cenu aviokompāniju tirgus daļas pieaugums, kā arī var tikt radīti priekšnoteikumi jaunu aviokompāniju ienākšanai lidostā.
Plāns paredz, ka līdz 2036.gadam pasažieru skaits varētu pieaugt līdz 9,9 miljoniem pasažieru, ja lidosta joprojām būs reģionālais tranzīta centrs, taču, ja tai izdodas kļūt par Eirāzijas transporta centru, to skaits varētu pieaugt līdz 13,78 miljoniem pasažieru.
Attīstības plānā arī norādīts, ka Rīgas lidosta līdz šim ir bijusi spējīga aviokompānijām
piedāvāt vienus no zemākajiem lidostu tarifiem Eiropā.
Ņemot vērā pēdējo gadu lidostas pasažieru apgrozījuma izaugsmi, šāda tarifu stratēģija ir veicinājusi lidostas attīstību. Savukārt turpmākajos periodos būtu jāvērtē, vai, saglabājot šādu tarifu struktūru, lidosta spēs nodrošināt investīciju kapitālu attīstības projektu īstenošanai. Lai garantētu konkurētspēju nākotnē, lidostai «Rīga» esot nopietni jādomā par alternatīviem ieņēmumu iegūšanas veidiem un/vai aviācijas pakalpojumu maksas palielināšanu.
Būtisks priekšnosacījums straujākai lidostas attīstībai esot stratēģiskā sadarbības partnera piesaiste. Ir nepieciešams identificēt pieprasījumu tālajos («long-haul») maršrutos, kuru piepildījumu varētu veicināt un papildināt esošā lidojumu ģeogrāfija no Rīgas lidostas.
Ņemot vērā nozarē strādājošo uzņēmumu viedokli un pamatojoties uz esošo kravu apgrozījuma pieaugumu, Rīgas lidostai tuvākajā laikā arī esot
nepieciešams paplašināt kravu apstrādes infrastruktūru.
Tāpat tuvākajā laikā esot jāveic darbi, lai uzlabotu lidostas elektroapgādi, sakārtotu bagāžas komplektācijas, veiktu lidostas ugunsdzēsības un glābšanas dienesta modernizāciju.
Starptautiskā lidosta «Rīga» šī gada pirmajos sešos mēnešos apkalpojusi 2 230 869 pasažierus, no kuriem 677 759 bija tranzīta/transfēra pasažieri. Populārākie tranzīta/transfēra galamērķi no lidostas «Rīga» šogad ir Tallina, Viļņa, Helsinki, Maskava un Stokholma.
Pērn lidosta apkalpoja 4,8 miljonus pasažieru, no kuriem 1,5 miljoni bija transfēra/tranzīta ceļotāji.