Šogad plānots piešķirt aptuveni 220 galvojumus pirmajai iemaksai mājokļa iegādei par kopējo saistību apmēru, kas nepārsniedz 1,33 miljonus eiro, paredz šodien valdībā atbalstītie noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai.
Lai atvieglotu ģimenēm iespēju nodrošināt pirmo iemaksu kredītam mājokļa iegādei vai būvniecībai, tika izstrādāti minētie noteikumi, kas paredz, ka VAS «Latvijas attīstības finanšu institūcija Altum» izsniedz galvojumu personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns.
Galvojuma apmērs piemērojams atkarībā no bērnu skaita ģimenē
10% ar maksimālo galvojuma apmēru 10 000 eiro - personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir viens nepilngadīgs bērns. 15% ar maksimālo galvojuma apmēru līdz 15 000 eiro - personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir divi nepilngadīgi bērni. 20% ar maksimālo galvojuma apmēru līdz 20 000 eiro - personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir divi vai vairāk nepilngadīgi bērni.
Galvojumu paredzēts izsniegt
uz termiņu, kas nepārsniedz desmit gadus.
Tomēr valsts atbalsts nenozīmē, ka mājokļa iegādei ģimene varēs iztikt bez iekrājumiem. Piemēram, 70 kvadrātmetru padomjlaika dzīvokļa iegādei Rīgas mikrorajonā divu bērnu ģimenei vajadzēs savu naudu aptuveni 6000 eiro apmērā pirmajai iemaksai un darījuma noformēšanai, liecina speciālistu aprēķini.
Programmā 2014.gadā plānots piešķirt aptuveni 220 galvojumus par kopējo saistību apmēru, kas nepārsniedz 1,33 miljonus eiro, taču
ir plānota papildu finansējuma piesaistīšana.
Programmu ir plānots uzsākt 2014.gada pusgadā. Programmas īstenošanas uzsākšanai ir pieejams finansējums 332 679 eiro no Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas, kas tika īstenota no 2006.gada līdz 2008.gadam līdzekļu atlikuma, kas atļauj uzņemties galvojumu saistības 1,33 miljonu eiro apmērā.
Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka viens no galvenajiem iemesliem, kas apgrūtina nekustamā īpašuma iegādi, ir kredītiestāžu prasība par kredītņēmēja līdzfinansējumu 20-30% apmērā no mājokļa vērtības.
Atlikums ir nepietiekams iekrājumiem
«Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta direktores Adriāna Kauliņa S sacīja, ka valsts iniciatīva mājokļu pieejamības veicināšanā, atvieglojot hipotekārā kredīta pirmās iemaksas slogu, vērtējama ļoti pozitīvi. «Pirmās iemaksas trūkums ir būtisks iemesls, kāpēc hipotekārais aizdevums ģimenei nav pieejams. Visbiežāk šādā situācijā ir mājsaimniecības, kas dzīvo īrētos dzīvokļos. Kad nomaksāta īre, summa, kas paliek pāri pēc ikdienas tēriņu segšanas, nav pietiekama ātrai pirmās iemaksas uzkrājuma izveidošanai,» viņa sacīja.
Kauliņa norādīja, ka optimistiski aprēķini liecina, lai sakrātu mājokļa pirmajai iemaksai,
ģimenei Rīgā būtu jākrāj 5-7 gadi,
uzkrājumam novirzot vismaz 10% no ģimenes ienākumiem. «Praktiski pirmās iemaksas sakrāšanas posms mājsaimniecībām varētu ieilgt pat līdz desmit gadiem un vairāk, padarot savu mājokli kā finanšu mērķi nereālistisku,» viņa teica.
Tāpat Kauliņa minēja, ka valsts atbalsts nenozīmē, ka mājokļa iegādei ģimene varēs iztikt bez iekrājumiem, piemēram, 70 kvadrātmetru padomju laika dzīvokļa iegādei Rīgas mikrorajonā divu bērnu ģimenei vajadzēs savu naudu aptuveni 6000 eiro apmērā pirmajai iemaksai un darījuma noformēšanai.
«Programmas atbalsts vērsts uz mājsaimniecībām, kuras ir
salīdzinoši finansiāli spēcīgas un kredītspējīgas.
Pārskatāmā nākotnē šīs ģimenes kredītu spētu saņemt arī pašu spēkiem, taču valsts garantija ir iespēja nezaudēt laiku pirmās iemaksas uzkrāšanai un jaunajā mājoklī sākt dzīvot jau šodien,» piebilda «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta direktore.
Kauliņa arī pozitīvi novērtēja to, ka programma neierobežo mājokļa veidu – kaut arī jaunā apbūve ir salīdzinoši labāks ieguldījums, lielai iedzīvotāju daļai tā nav pa kabatai. «Faktiski programmas
lielākie ieguvēji būs tieši jauno projektu pircēji
gan summas, gan darījuma nosacījumu ziņā, ņemot vērā sakarību, ka dzīvokļiem jaunajos projektos procentuālās pirmās iemaksas prasības lielākoties ir mazākas,»viņa teica.
Ģimenēm iekrāt ir grūti, teju - neiespējami
Atbilstoši Latvijas Komercbanku asociācijas aprēķiniem ģimenei ar valstī vidēji augstiem ienākumiem ir nepieciešami 11 gadi, lai sakrātu līdzekļus pirmās iemaksas veikšanai divu istabu dzīvoklim. Turklāt tikai 8% mājsaimniecību atbilstoši sākumdeklarāciju datiem ir uzkrāti pietiekoši līdzekļi 20% pirmās iemaksas veikšanai.
Ievērojot iepriekš minēto, jauna ģimene bez aktīvām kredītsaistībām un bez uzkrājuma, kas mēnesī par esošās mājvietas īri maksā 300 eiro un kurai mēnesī ir iespēja atlikt 100 eiro uzkrājumam, 40 000 eiro vērtu dzīvokli hipotekārajā kredītā ar 30% pirmo iemaksu varētu noformēt tikai pēc desmit gadiem. Būtiski, ka šo desmit gadu laikā ģimene par esošā mājokļa īri būtu samaksājusi summu 36 000 eiro apmērā, kas ir jau 90% no ģimenes noskatītā jaunā mājokļa vērtības.
EM prognozē, ka jaunie noteikumi veicinās nekustamā īpašuma tirgus attīstību, palielinot nekustamo īpašumu pārdošanas darījumu skaitu un dzīvojamo māju būvniecību. Tāpat, ņemot vērā, ka personām, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, būs lielākas iespējas iegādāties mājokli, noteikumi veicinās demogrāfiskās situācijas uzlabošanos valstī.