Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) seko līdzi, lai tiktu ievērotas šodien spēkā stājušās Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās sankcijas, kas vērstas arī pret piecām Krievijas bankām. Sankcijas ieviestas ar mērķi liegt Krievijas valstij piederošajām bankām un uzņēmumiem pieeju Eiropas kapitāla tirgiem.
Tas nozīmē, ka ES valstu juridiskām un fiziskām personām nav atļauts pirkt vai pārdot regulā noteiktos vērtspapīrus, kas emitēti no 2014.gada 1.augusta, skaidro FKTK.
Sankciju ieviešanas gadījumā uzreiz pēc ES Padomes regulas stāšanās spēkā un sankciju saraksta publicēšanas FKTK sazinās ar bankām un vērš uzmanību uz prasībām, kas jāievēro. Bankām ir pieredze, un tās zina, kā jārīkojas, ja tiek ieviestas starptautiskas finanšu sankcijas. FKTK seko līdzi, lai šīs darbības tiktu nodrošinātas visās Latvijā bankās un finanšu iestādēs, ja tām ir klienti no sankciju saraksta. Nepieciešamības gadījumā FKTK ir tiesīga pieņemt lēmumu arī par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi. Tāpat Kredītiestāžu likumā ir noteikts, ka FKTK ir tiesības
piemērot soda naudu līdz 142 300 eiro
par regulas prasību neievērošanu. Tomēr praksē līdz šim nav bijusi nepieciešamība šādi vērsties pret kādu banku, jo tirgus dalībnieki paši ir ieinteresēti apzinīgi pildīt regulā noteikto, informē FKTK.
FKTK jau iepriekš atzina, ka ES sankciju tiešā ietekme uz Latvijas finanšu sektoru nebūs būtiska, tomēr sagaidāma netieša sankciju ietekme uz Latvijas banku sektoru.
Sankcijas vērstas ar mērķi liegt Krievijas privātajam sektoram piesaistīt jaunu finansējumu vai refinansēt iepriekš piesaistīto finansējumu ES kapitāla tirgū pēc regulas stāšanās spēkā.
Ieguldījumu īpatsvars Krievijā nav vērtējams kā liels,
un bankām nav noteikta prasība pārdot patlaban to īpašumā esošos ieguldījumus Krievijā, tomēr tām būs jādomā par turpmāko ieguldījumu stratēģiju, informē FKTK.
FKTK arī prognozē, ka ir sagaidāma zināma netieša sankciju ietekme uz Latvijas banku sektoru. Sankciju rezultātā varētu pasliktināties kopējā ekonomiskā situācija Krievijā un pieaugt valsts budžeta deficīts. Tas nozīmē, ka starptautiskās reitinga aģentūras varētu pazemināt Krievijas valsts un konkrētu emitentu un vērtspapīru kredītvērtējumu, tai skaitā to emitentu, uz kuriem sankcijas tieši neattieksies, attiecīgi bankām pieaugs kapitāla prasības kredītriskam. Tāpat samazināsies to Krievijas emitentu vērtspapīru, kas patlaban ir tirgus dalībnieku īpašumā, tirgus cena. Tas radīs zaudējumus no pārvērtēšanas un attiecīgi ietekmēs tirgus dalībnieku finanšu rezultātus. Neatbildēts ir jautājums, vai un kādas atbildes sankcijas ieviesīs Krievija, kas arī varētu atstāt ietekmi, atzīmē FKTK.
Kopumā, arī ņemot vērā netiešo sankciju ietekmi, patlaban
nav sagaidāmas būtiskas sekas Latvijas finanšu sistēmai,
secina FKTK, tomēr pieļaujot, ka var tikt ietekmēti atsevišķu tirgus dalībnieku finanšu rezultāti, piemēram, peļņa. Paši tirgus dalībnieki, pārvaldot riskus, nosaka iekšējos limitus ieguldījumiem valstu un darījuma partnera griezumā, kas ierobežo iespējamos zaudējumus.
Arī ASV saistībā ar notikumiem Ukrainā ir noteikušas jaunas sankcijas Krievijai. Tā kā sankciju režīmam pakļauto personu saraksts ir papildināts arī ar «Bank of Moscow», kuras meitasuzņēmums ir «Eesti Krediidipank», pēc FKTK rīcībā esošās informācijas, var uzskatīt, ka netieši šis lēmums skar arī Latvijā darbojošos minētās Igaunijas bankas filiāli. Minētā Krievijas banka ir iekļauta tā saukto sektorālo sankciju sarakstā, un ASV teritorijā ir aizliegts veikt noteiktus darījumus, kuros ir iesaistīta sarakstā iekļautā Krievijas banka. FKTK rīcībā esoša informācija liecina, ka sarakstā iekļauto banku klientu vajadzībām veiktie norēķini nav aizliegti.
